ĪSUMĀ:
- Par Zinātņu akadēmijas vadītāju ievēlēts Ivars Kalviņš.
- Kalviņa prioritātes: LZA ietekmes veicināšana, zinātnes centra izveide LZA augstceltnē.
- Jaunākais akadēmiķis, ķīmiķis Kristaps Jaudzems: Kalviņš ir ieklausījies jauno zinātnieku priekšlikumos.
- Taču pētnieks nepiekrīt, ka LZA jāpalielina ietekme uz zinātnes finansējuma sadali.
- Matemātiķis Ambainis pagaidām uz Kalviņu kā organizācijas prezidentu raugās piesardzīgi.
- Jaudzems kritizē arī ieceri veidot centru LZA augstceltnē.
- Tam nepiekrīt Kalviņš: tieši LZA mītne jāveido par vienas pieturas aģentūru.
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārkārtas pilnsapulcē aizvadītajā nedēļā ar 136 balsīm no 186 par organizācijas prezidentu ievēlēts akadēmiķis Ivars Kalviņš. Vēl līdz gada beigām pilnvaras pildīs esošais prezidents Ojārs Spārītis, kurš akadēmijas biedru izvēli vērtē kā pozitīvu.
Kalviņš par sava darba prioritātēm patlaban nosauc Zinātņu akadēmijas niecīgā budžeta palielināšanu, kā arī tās prestiža un ietekmes veicināšanu valstī. Akadēmiķa ieskatā tas ir panākams, atjaunojot lielāku zinātnieku iesaisti dažādu politisku lēmumu pieņemšanā.
“Tas ir pirmais, ko es gribētu panākt, ka šī sadarbība ar valsts pārvaldes institūcijām atjaunojas. Tāpat, manuprāt, ir ārkārtīgi nepieciešams, lai darbu atsāktu Pētniecības inovāciju stratēģiskā padome, kas darbojas tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, bet nav sasaukta kopš 2016. gada,” stāstīja Kalviņš.
Viņš piebilda, ka Latvijas Zinātnes padomē ir jāpalielina akadēmijas ietekme, lai zinātnes projektu pieteikumu izvērtējums nebalstītos tikai uz piesaistītajiem ārvalstu ekspertiem.
Zinātņu akadēmijas ārkārtas pilnsapulcē tika vēlēts arī Senāts. Viens no jaunievēlētajiem locekļiem ir organizācijas jaunākais akadēmiķis, ķīmiķis Kristaps Jaudzems.
Viņš pēc Kalviņa uzrunas secinājis, ka topošais akadēmijas vadītājs ir ieklausījies jauno zinātnieku priekšlikumos par zinātnes komunikāciju un jauno zinātnieku iesaisti akadēmijas darbībā.
Taču pētnieks nepiekrīt, ka organizācijai jācenšas palielināt savu ietekmi uz zinātnes finansējuma sadali.
“Šobrīd akadēmija no tā ir pavirzīta nost un Latvijas Zinātnes padome ir atbildīga par valsts finansējuma zinātnei sadali, lai nebūtu kādas iekšējas ietekmes, ka daži LZA pie varas esoši cilvēki noteiktu, kā notiek naudas sadale Latvijā. Tādēļ Zinātnes padome šobrīd ir nodrošinājusi sistēmu ar ārvalstu speciālistu ekspertīzi, kas, manuprāt, ir vienīgais caurspīdīgais veids, kā nodrošināt finansējuma sadali zinātnei,” sacīja Jaudzems.
Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, matemātiķis Andris Ambainis norādīja, ka pagaidām uz Kalviņu kā organizācijas prezidentu raugās piesardzīgi. Arī Ambainis uzskata, ka viena no prioritātēm ir akadēmijas lomas stiprināšana sabiedrībā, bet izvairoties no politiskas ietekmes.
Jaudzems papildināja, ka nav racionāla iepriekš izskanējusī iecere novecojušo Zinātņu akadēmijas augstceltni attīstīt par zinātnes centru, ja infrastruktūra jau ir pieejama citviet.
Tam savukārt nepiekrīt Ivars Kalviņš, sakot, ka tieši Zinātņu akadēmijas mītne jāveido par vienas pieturas aģentūru, lai mazinātu plaisu starp akadēmisko zinātni un ražošanu.
Jaunievēlētais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš darba pienākumus sāks pildīt 1. decembrī, bet 26. novembrī rudens pilnsapulcē vēl tiks vēlētas pārējās Zinātņu akadēmijas amatpersonas, kuras izvirzīs jaunais prezidents.
