Viņš lēsa, ka pēc finansējuma apjoma zinātnei Latvija ir vienā no pēdējām vietām starp Eiropas Savienības valstīm. Kalviņš atzina, ka Latvijas zinātnei ir ļoti grūti strādāt un attīstīties pie tik zema finansējuma.
"Bet latvieši jau ar sīkstumu ir izcēlušies, un latviešu zinātniekiem ir ļoti liels entuziasms un patriotisms, un daudzi no viņiem, neskatoties uz to, ka tiek piedāvāts labi apmaksāts darbs ārzemēs, tomēr paliek pie mums un veic augstas raudzes zinātniskos pētījumus," teica Kalviņš.
Viņš atzina, ka runas par finansējumu zinātnei vienmēr ir bijušas daudzsološas un patriotiskas, bet darbi īsti nav sekojuši.
Šajā gadā finansējuma pieaugums Izglītības un zinātnes ministrijas programmā zinātnei un pētniecībai ir ap 3,5 miljoni eiro, taču iepriekš esot runāts par aptuveni 20 miljonu eiro kāpumu. "Nekas no tā diemžēl nav piepildījies," sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.
KONTEKSTS:
Ceturtdien, 17. februārī, plkst.15 LZA virtuālajā apbalvošanas ceremonijā apbalvos 2021. gada zinātnes sasniegumu konkursa laureātus. Kopumā tika iesniegti 42 darbi.
Darbi aptver plašu pētījumu spektru no fundamentāliem pētījumiem fizikas nozarē viedo materiālu jomā, vīrusu virsmas olbaltumvielu struktūrpētījumiem, kas atrodas uz robežas starp teorētisko un pielietojamo zinātni, līdz pat praktiskiem pielietojamās zinātnes sasniegumiem, kas dod iespēju ražot bionoārdāmus materiālus no atkritumiem, kuri varētu aizstāt plastmasas daudzās to pielietojuma jomās.
