Latvijā pret Covid-19 vakcinētajiem nāves risks decembrī bijis 5,5 reizes zemāks nekā nevakcinētajiem vai daļēji vakcinētajiem, bet tiem, kuri bija saņēmuši balstvakcināciju, nāves risks Covid-19 infekcijas gadījumā bijis pat 24 reizes zemāks. Tā liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkoptie dati. Līdzīgu ainu novērojuši arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti.
"Es varu pateikt pēc tās informācijas, kas ir Austrumu slimnīcā. Starp mirušajiem cilvēkiem pārliecinoši lielākā daļa ir tie, kas ir vai nu pilnīgi nevakcinēt vai nepilnīgi vakcinēti, vai bez "būstera". Starp smagi slimajiem ir apmēram tas pats," sacīja infektoloģe, profesore Ludmila Vīksna. Tādēļ eksperte aicina iedzīvotājus, kuri to vēl nav izdarījuši, saņemt balstvakcīnu.
"Balstvakcinācija tiem, kas ir senāk saņēmuši primāro vakcināciju, vai jo īpaši senioriem un tiem, kas ir ar papildu saslimšanām, nodrošina, arī ar omikronu saslimstot, vieglāku slimības gaitu. Balstvakcīnu saņēmušais indivīds, pat ja inficējas, saslimst, viņš ir mazāk infekciozs apkārtējiem," norādīja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Tikmēr Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, ķīmiķis Ivars Kalviņš pauda, ka laiks, kad jāveic balstvakcinācija, ir nevis jānosaka valstij ar konkrētu mēnešu termiņiem, bet gan pavisam citādāk. Esot jāmēra antivielu daudzums cilvēka organismā un, balstoties uz to, jālemj, kad balstvakcīna ir nepieciešama. Viņš arī piebilda, ka būtu jāveic vakcinācija no jauna, proti, jāsaņem nevis viena balstvakcīnas deva, bet divas, lai vēl vairāk samazinātu slimības izplatību un mirstību.
"Šobrīd es personīgi uzskatu, ka man ir nepieciešams antivielu līmeņa dēļ saņemt otru balstvakcīnu, bet es viņu nedrīkstu saņemt. Kāpēc valsts aizliedz saviem pilsoņiem vakcinēties, ja viņiem šāda nepieciešamība ir? Kāds cits mēģina ar mēnešiem regulēt, kad un kuram pienākas balstvakcīna," sacīja Kalviņš.
Tam gan nepiekrita Zavadska. Viņa uzsvēra, ka ar komerciālajiem testiem noteiktās antivielas noteikti neesot objektīvs rādītājs, jo organisma aizsardzības spējai ir svarīgas neitralizējošās antivielas, kas tiek noteiktas ar zinātniskām metodēm. Zavadska apgalvoja, ka divas papildu vakcīnas devas nav nepieciešamas un pietiek ar vienu.
"Zinātniski un medicīniski tam nav pamata ne ar vienu citu vakcīnu, ne ar vienu citu infekciju, pret kuru ir vakcīna. Vienīgais gadījums, kad mēs sākam no jauna ar vairākām devām vakcināciju, ir tiem cilvēkiem, kam ir veikta kaulu smadzeņu transplantācija, jo imūnā atmiņa mums glabājas kaulu smadzenēs," norādīja Zavadska.
Tāpat viņa uzsvēra, ka divas vakcīnas devas kopā ar balstvakcīnu ir drošs un veselībai nekaitīgs risinājums.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus. Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Šogad kopš janvāra būtisks saslimstības vilnis tika novērots arī Latvijā, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai.
No 1. aprīļa tiek atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu, saglabājot dažus izņēmumus riskantās vidēs, piemēram, veselības aprūpē, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījumu vietās un citur.
