Kalpaka skolas stāsts Rudbāržos balstās valsts vēsturē un patriotismā

Rudbāržu pamatskolas pastāvēšanas laikā tika iedibināta tradīcija doties pārgājienā “Kalpakam pa pēdām”.

Rudbāržu muižā karavīri pirms gaidāmajām kaujām varoņu zālē esot dejojuši, kaut arī tur neesot bijusi neviena dāma, pastāstīja Kalpaka muzeja direktors Roberts Sipenieks. Karavīri devušies cīņās kopā ar zemniekiem, medījuši stirnas, cepuši cepešus un gājuši pirtī. Pulkvedim Oskaram Kalpakam bijusi sava istaba, kur, protams, stāvējusi vijole, un vienmēr valdījusi vienkāršība un kārtība.

Sipenieks parādīja arī sapulču telpu, kur pēdējos gados atradās pagasta bērnudārzs, skats pa logu paveras uz muižas parka ieleju. Rudbāržu muižā 1937. gadā atklāts arī karavīru atpūtas nams. Daudzi mūsdienu jaunie kadeti skolas ēku ieraudzījuši pirmo reizi, tur lielie atjaunošanas darbi vēl tikai priekšā.

“Motivācija jau bija sen. Pirms tam par šo skolu nezināju, sākumā gribēju izmācīties vidusskolā un tad iet uz zemessargiem. Rudbāržos esmu pirmo reizi, man ir prieks, ka esmu šādā skolā,” pastāstīja Tomass Libergs no Tukuma.

Savukārt Daniels Bogdanovs no Rīgas atzina, ka viņam ar izvēli palīdzējusi ģimene, mamma.

Šo iespēju viņš izvēlējies, lai kļūtu par Latvijas sargu.

Desmit no 29 jaunajiem kadetiem ir meitenes. Sandijai Guntai Evardsonei izvēle bijusi skaidra un nepārprotama.

“Es izvēlējos nākt uz šo skolu, jo mana ģimene ir saistīta militāro jomu un policiju, es vēlējos ko līdzīgu, pirms tam gāju Jaunsardzē četrus gadus, tas noteikti ir man [piemērots],” pastāstīja Evardsone.

Topošais kadets Vitauts Galvāns ir no Daugavpils, viņam dzimtas saknes ir Polijā.

“Man ļoti žēl ukraiņu tautas. Viņi karo jau no 2014. gada. Kad vairāk sāku par to interesēties, pat apsvēru domu, ka iešu vēlāk tur karot, lai palīdzētu. Kad es mācījos poļu skolā, mēs braucām uz Poliju, un tur man ļoti daudz labu paziņu no Ukrainas. Man šķiet, ka viņi ir pamesti vieni paši, bet mēs, kā varam, viņus atbalstām,” pārdomās dalījās Galvāns.

Mēs esam profesionāļi, bet tauta notur visas briesmas – ukraiņi to parādīja!

Tā Latvijas Radio teica Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris Andris Rieksts, kurš ieradies Rudbāržos. Viņš atklāja, ka iesniegumu skaits Zemessardzē pieaug.

“Tauta spēj nostāties, mēs visi varam, jā, armijā ikdienā mēs esam profesionāļi, mēs varam apmācīt savu tautu. Ja tauta būs saliedēta, tad neviens neizdomās kāju te spert, jo tauta notur visas briesmas, Ukraina to parādīja,” sacīja Rieksts.

Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas direktors Intars Kušners pavēstīja, ka kadeti šonedēļ devuši svinīgo solījumu un saņēmuši arī skolas emblēmu.

“Kadeti paši sev izdomāja apņemšanos, svinīgo solījumu – nevis priekš kāda cita, bet priekš sevis, ko viņi vēlas sasniegt šajā periodā, kamēr viņi mācās Kalpaka skolā. Ir pasniegta arī Kalpaka skolas emblēma,” viņš atklāja.

Plašāku informāciju par skolas vēsturi, par laiku, kad Rudbāržos izveidots karavīru atpūtas nams, var lasīt mājaslapā. Pie Rudbāržu muižas ir plāksne, uz kuras lasāms uzraksts “1919. gada 3. martā no šīs vietas sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža Kalpaka vadībā”.

Otrā pasaules kara gados padomju okupācija vara plāksni divreiz noņēma – 1940. un 1945. gadā. Kara laikā tā bija norauta, vēlāk atrasta un 1951. gadā slepus iemūrēta durvju ailē. 1989. gadā paslēpto plāksni izkala un 3. martā novietoja agrākajā vietā.