Ja tiesnesis publiski paziņo, ka nevarēs objektīvi izskatīt lietu, tas ir absolūti necienīgs apgalvojums, uzskata ģenerālprokurors. Viņš skaidro, ka pazīšanās vien nerada interešu konfliktu. Turklāt tiesnesim jāspēj nodalīt personiskā nostāja no valstiskās.
“Es pazīstu ļoti daudz advokātus, ko tad man darīt?” retoriski vaicāja Kalnmeiers. Neredzot papildu pamatojumu atstatīšanai, viņa ieskatā šis solis ir ļoti nepārliecinošs.
Viņš arī skaidroja, ka pirmā līmeņa tiesā jāspēj skatīt jebkuru lietu un tiesnesim jābūt vispusīgi sagatavotam. Turklāt Zolitūdes traģēdijas lieta tiks skatīta koleģiāli. “Nedomāju, ka trīs tiesneši nevarētu izskatīt šo lietu. Protams, tā ir liela, smaga un gaidāms sabiedrības spiediens, kritika, jā. Ar to ir jārēķinās,” atzina ģenerālprokurors.
Šī situācija varētu ietekmēt arī Zolitūdes traģēdijas lietas skatīšanas ilgumu pirmajā instancē, jo pirmajā sēdē varētu tiks apspriests tikai jautājums par tiesnešiem.
Jau ziņots, ka, Zolitūdes traģēdijas lietai nonākot tiesā, to koleģiāli izskatīs trīs tiesneši un rezervē būs vēl ceturtais, lai nodrošinātos, ka apjoma ziņā vērienīgākās lietas izskatīšana noritētu raiti.
Paredzēts, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietu skatīs tiesneši Erlens Ernstsons, Dzintra Zemitāne un Aiga Freimane un par rezerves tiesnesi nozīmēta Elīna Leitāne. Šie tiesneši tiks atbrīvoti no darbiem citos tiesu procesos, lai pilnībā varētu koncentrēties Zolitūdes lietai.
Taču divi četriem tiesnešiem - Ernstsons un Zemitāne - bažās par iespējamu interešu konfliktu vēlējās sevi atstatīt no Zolitūdes traģēdijas krimināllietas skatīšanas. Tiesas priekšsēdētāja Daina Treija gan abu atteikšanos atzinusi par nepamatotu un uzdeva turpināt lietas skatīšanu.
Zolitūdes lietā ir 80 sējumi, kas nodoti Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesai. Taču tā kā lietā iesaistīto cilvēku skaits ir tik liels – aptuveni 300, iztiesāšanai nav atbilstošu telpu. Tādēļ nolemts izmantot zāli Administratīvajā rajona tiesā. Tur pirmdien, 12.oktobrī, nogādāti lietiskie pierādījumi.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir 263 cietušie, 144 liecinieki, 10 piesaistīti eksperti. Pret piecām juridiskām personām vērsti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi.
Lietā ir deviņi apsūdzētie. Smagākās apsūdzības ir būvinženierim Ivaram Sergetam, būvekspertam Andrim Gulbim, arhitektam Andrim Kalinkam, “RE&RE” būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam un būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam gan par būvniecības likumu un normatīvu pārkāpšanu, gan nogalināšanu aiz neuzmanības.
Vēstīts, ka Zolitūdes traģēdijā, kas notika 2013.gada 21.novembrī, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
