"Faktiski es varu teikt, ka šo nelikumīgo atteikumu skaits ir krietni lielāks [nekā oficiālais]," atzina ģenerālprokurors, uzsverot, ka policijas atteikums ierosināt lietas ir kļuvis par pēdējo gadu spilgtu likumsargu darba iezīmi.
Šāda fakta cēlonis ir policijā strādājošo nepietiekamās juridiskās zināšanas, kas likumsargiem ir nepieciešamas. Policija reizēm atsakās rosināt lietu, jo redz, ka tā būs sarežģīta, atzina Kalnmeiers. Par izmeklētājiem nereti nāk strādāt cilvēki bez jebkādas darba pieredzes jurisprudencē un policijā, norādīja ģenerālprokurors. "Bieži vien viņiem nav pietiekamas pieredzes un prakses elementārās lietās," norādīja Kalnmeiers.
Otrs cēlonis - pārslodze. Piemēram, Rīgā, Zemgales priekšpilsētas nepieciešamā 21 policijas izmeklētāja vietā strādā astoņi. Savukārt Dobelē ir nepieciešami 14 izmeklētāji, taču strādā vien septiņi. Kopumā policijā ir 200 brīvu darba vietu un lielākā daļa ir izmeklētāju vakances.
Tādējādi, ja reģionos prokurori spēj pārskatīt, vai policija ir pamatoti atteikusi ierosināt lietu, tad Rīgā pārskats ir tikai par tiem atteikumiem, par kuriem ir saņemtas sūdzības.
Pieaugošais atteikumu skaits ierosināt lietas liek Kalnmeieram skeptiski raudzīties uz datiem, kas liecina, ka šī gada pirmajos astoņos mēnešos noziedzības līmenis valstī ir sarucis par 2,2%.
Ziņots, ka viens no piemēriem, kur ģenerālprokuroru neapmierina policijas darbs, ir „Rīgas Satiksmes” „nanoūdens lietā”, kur sākumā likumsargi atteicās rosināt lietu.
