Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Dreimane zaudē darbu VK, Znotiņa-Znota atbildēja, ka par to vēl ir jābūt Ministru Kabineta lēmumam.
"Man, tāpat kā iepriekšējā gada laikā maniem kolēģiem, ģenerālprokurors ir atstājis spēkā SAB lēmumu, ar kuru pirms termiņa ir anulēta augstākās kategorijas pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Šāds lēmums liedz otrreiz pretendēt uz pielaides iegūšanu, līdz ar to uz visiem laikiem ir liegta iespēja ieņemt mūsu valsts augstāko amatpersonu amatus, kā arī augstāko vadītāju amatus valsts iestādēs un uzņēmumos," norāda Dreimane.
Viņa norāda, ka, ņemot vērā Valsts kancelejas teicamos darba rezultātus, ko apliecinot viņas darba novērtējums – teicami un ļoti labi – abos novērtēšanas periodos direktora amatā, Dreimane uzskata, ka tā ir apzināta izrēķināšanās ar iestādi, kas strādā sabiedrības un valsts intereses, tās vienmēr turot augstāk par atsevišķu politisko spēku un to sponsoru interesēm.
Dreimane akcentē, ka vairāk nekā divus gadus Valsts kanceleja ir izjutusi tiešu un netiešu spiedienu un konkrētus mēģinājumus ietekmēt iestādes darbību un darba principus – galvenokārt attiecībā uz sniegtajiem atzinumiem un ekspertīzi par jautājumiem, kas saistīti ar starptautiskām tiesvedībām.
"Gan Valsts kancelejas atzinums "Winergy lietā", gan "airBaltic" tiesvedībā, gan "Citadeles" jautājumā. Tāpat grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumprojektā, kas izstrādāti pilnīgi abstrahējoties no personāliju jautājumiem, tā vietā sakārtojot visas sistēmiskās nepilnības un nodrošinot pārraudzības modeli , kas paredz iestādes nedalāmību, neatkarības un atbildības stiprināšanu," pauž Dreimane.
"Valsts kancelejas redzējums par nepilnībām pielaižu piešķiršanas sistēmā – esmu pārliecināta, ka tie ir būtiskākie iemesli, kādēļ ir veikta izrēķināšanās," Dreimane turpina.
Savukārt premjere Laimdota Straujuma uzsvēra, ka valsts kanceleju (VK) nevar vadīt cilvēks bez pielaides valsts noslēpumam, pārliecināta Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), tāpēc gadījumā, ja pašreizējā VK direktore Elita Dreimane nepiekritīs viņai piedāvātajai rotācijai. Tāpēc Straujuma rosinās Dreimanes atbrīvošanu no amata.
Savukārt lēmums par Dreimanes atbrīvošanu vai neatbrīvošanu no amata būs jāpieņem valdībai.
Dreimane valsts pārvaldē strādā gandrīz 20 gadus, sākot kā vecākā referente Izglītības un zinātnes ministrijā, vēlāk Valsts kancelejā un turpinot karjeras attīstību gan kā juriskonsulte, Juridiskā departamenta vadītāja, Valsts kancelejas direktora vietniece un direktore no 2011.gada.
Dreimane ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē konstitucionālo tiesību jomā. Jau informēTS, ka Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem bija vairāk nekā 14 gadus.
Jau ziņots, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atņēmis pielaidi valsts noslēpumam Valsts kancelejas direktorei Dreimanei un viņa tiks atbrīvota no amata. Bija nolemts, ka uz jaunu Valsts kancelejas direktora amatu tiks rīkots konkurss.
Dreimanei piedāvāja pāriet darbā Kultūras ministrijā un strādāt amatā, kam pielaide valsts noslēpumam nav nepieciešama. Taču viņa atteicās. Viņa pavasarī pārsūdzējusi lēmumu atņemt viņai pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
