Kalnmeiers norādīja, ka trūkumu atklāšana sistēmā vienmēr ir noderīga, taču ir jautājums - ar kādu mērķi tas tiek darīts. "Nav zināmi ne nosacījumi, ne tas, kas tiks pārbaudīts. Mūs ir baudījuši ''Moneyval'' un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Mēs sniedzam atskaites ANO cilvēktiesību institūcijām. Jautājums - cik racionāli un kādās jomās [audits] notiks? Nevajag aizmirst, ka ne tiesas, ne prokuratūras nav tiešā Tieslietu ministrijas pakļautībā," teica ģenerālprokurors.
Tādējādi Kalnmeiers nevarot izslēgt iespēju, ka gaidāmais audits varētu būt politisku motīvu vadīts.
KONTEKSTS:
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) februārī valdībā pārrunāja profesionāla audita nepieciešamību izmeklēšanas un tieslietu institūcijās. Pēc ministra teiktā, saistībā ar deputāta Jura Juraša (JKP) izdošanu esot vajadzīga situācijas analīze.
"Tiek meklēts, kas ir efektīvs, kas ir traucējis šobrīd sistēmai, tieslietu sistēmai, kas traucē tiesiskumam. Jo pagājušās ceturtdienas [31.janvāra], piemēram, notikums Saeimā - tā patiesībā bija ārkārtēja situācija valstī. Tas bija tiesiskuma pazemojums, kas notika, un mēs skaidrosim, kas ir par iemeslu. Bet - sistēmiski, nevis personiski. Un par to mēs runāsim," stāstīja Bordāns. Kādā termiņā audits varētu tikt veikts, Bordāns gan neprognozēja.
