Kalnmeiers Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” uzsvēra, ka ļoti labprāt pateiktu iemeslus, un “tad būtu jautājums, vai viņi paši to gribētu”.
Kalnmeiers norādīja, ka tagad, kad iemesli nav publiskojami, amatpersonas var spekulēt, ka paši tos nezina un tie varētu būt neobjektīvi.
Viņš gan uzsvēra, ka viņam nav zināms neviens gadījums, kad būtu saskatāmi politiski motīvi lēmumam par pielaides valsts noslēpumam atņemšanu vai nepiešķiršanu.
Ģenerālprokurors gan atzina, ka bijuši gadījumi, kad bija šaubu momenti, vai iemesli pielaides atņemšanai vai nepiešķiršanai ir pietiekami, taču tas nebija nevienā no skaļākajiem gadījumiem.
Jau ziņots, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis otrdien paziņoja, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā pielaides došanai darbam ar valsts noslēpumu jābūt īpaši stingrai. Jautājums par pielaidēm valsts noslēpumam atkal kļuva aktuāls, jo savu pielaidi valsts noslēpumam zaudējusi augstākā valsts ierēdne - Valsts kancelejas direktore Eilta Dreimane. Viņa uzskata, ka tas ir nepamatoti.
