Šādu lēmumu ģenerālprokurors pieņēmis, izvērtējis Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļā pabeigtās pārbaudes materiālus daļā par SAB 29.aprīļa lēmuma par pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem Strīķei. Rezultātā Kalnmeiers pieņēmis lēmumu par SAB lēmuma atcelšanu sakarā ar pieļautajiem speciālās atļaujas izsniegšanas kārtības noteikumu pārkāpumiem.
Atbilstoši likuma ''Par valsts noslēpumu'' 11.panta piektajai daļai ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams. Taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei, norāda prokuratūrā.
Jau ziņots, ka aprīļa vidū Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa KNAB un priekšnieka bijušās vietnieces Jutas Strīķes strīdā par atlaišanu likusi KNAB atjaunot amatā bijušo darbinieci. Streļčenoks Strīķi bija atlaidis, pamatojoties uz viņai piešķirto neapmierinošo novērtējumu. Novērtējuma kārtība arī bija galvenais diskusiju objekts lietā.
KNAB solīja pārsūdzēt šo tiesas lēmumu. KNAB arī solīja vērsīsies prokuratūrā, jo uzskata, ka, izsniedzot Strīķei pielaidi valsts noslēpumam, SAB ir rīkojies pārsteidzīgi.
Streļčenoks trīs reizes atlaida savu vietnieci Jutu Strīķi, vainojot viņu priekšnieka kompetences apšaubīšanā un pilnvaru pārkāpšanā. Divas reizes premjers Streļčenoka lēmumu atcēla, taču trešo reizi nē. Strīķes darba turpinātāju nav izdevies atrast.
Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers apliecināja, ka ar ieilgušajiem strīdiem KNAB šobrīd ir novājināts. Ģenerālprokurors norādīja, ka, piemēram, biroja izmeklētāju vidū ir trīs vakances, kas, ņemot vērā kopējo izmeklētāju skaitu, ir ļoti daudz. Tas palielina slodzi uz jau esošajiem izmeklētājiem, un pieaug risks darba kvalitātes sarukšanai.
Savukārt Straujuma pēc tiesas lēmuma pauda - ja Streļčenoks un viņa vairākkārt atlaistā un ar tiesas lēmumu amatā atjaunotā vietniece Juta Strīķe nespēj strādāt vienā iestādē, viņiem pašiem būtu jāizvērtē situācija un „jābeidz tas cirks”, un vienam jāatkāpjas.
