Rīta intervija

Rīgas Centrāltirgus vadītājs Artis Druvinieks par tirgus stāvokli, investīcijām, attīstību

Rīta intervija

Datu aizsardzības speciālists Arnis Puksts par vispārīgo datu aizsardzības regulu

ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēviča par jauno diasporas likumu

Kalniņa-Lukašēviča: Diasporas likums ļaus sniegt praktisku atbalstu

Vienotā un koordinētā politika un praktiskais atbalsts, nevis deklaratīvie principi, būs svarīgi ieguvumi, pieņemot Diasporas likumu, Latvijas Radio pastāstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēviča.

ĪSUMĀ:

  • Likumprojekts paredz atbalstu identitātes saglabāšanai, sadarbībai un reemigrācijai.
  • Paredzēts arī stabils finansējums diasporas atbalstam.
  • Tāpat likums ļaus veidot vienotu, koordinētu politiku, ko uzņemsies Ārlietu ministrija.
  • Likumprojektā gan nav atrisināti visi diasporai svarīgi jautājumi, pie tiem vēl strādās.

Kalniņa-Lukašēviča stāstīja, ka, izstrādājot Diasporas likumu, uzsvars bija uz sadarbību ar diasporu, lai likums atbilstu diasporas praktiskajām vajadzībām, un arī uz paša likuma praktiskumu, lai tas paredzētu atbalstu, nevis deklaratīvus principus.   

Likumā ir iekļauti četri galvenie bloki:    

  1. atbalsts latviskās identitātes uzturēšanai;
  2. sadarbība ekonomikas un zinātnes jomā;
  3. atbalsts pilsoniskajai aktivitātei;
  4. atbalsts tiem, kas vēlas atgriezties.

Kalniņa-Lukašēviča stāstīja, ka identitātes uzturēšanai plānots atbalstīt latviešu valodas apmācības bērniem, nedēļas nogales skolas, kuras bieži vien kļūst par diasporas sociālās dzīves centriem.

Savukārt zinātnes jomā ir apzināti aptuveni 500 pētnieki un zinātnieki dažādās pasaules universitātēs, un viņi varētu veidot apvienību kopīgiem projektiem, veidojot starptautisko sadarbību.

Likumprojekts paredz arī iespēju cilvēkiem, kas dzīvo ārzemēs, deklarēt papildu adresi Latvijā, kas ļaus saņemt valsts pakalpojumus un plānot atgriešanos.

Kalniņa-Lukašēviča arī uzsvēra, ka svarīgi ir arī tas, ka likums paredz finansējumu diasporas atbalstam. Šīs finansējums šobrīd katru gadu iekļauts budžetā kā jauna iniciatīva. Šīs finansējums nav liels, bet “mūsu cilvēki ārzemēs dzīvojuši, dzīvo un dzīvos”, tāpēc šo atbalstu svarīgi paredzēt kā pastāvīgu valsts funkciju.

Viņa atzina, ka daudz ko varēja paveikt arī ar labojumiem vairākos citos likumos, bet ir svarīgi panākt koordinētu politiku un pateikt cilvēkiem, ar ko viņi var rēķināties, ko valsts apņemas attiecībās ar cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Latvijas.  

Līdz šim diasporas politikā bija milzīga sadrumstalotība, bet tagad Ārlietu ministrija apņemas savilkt to visu kopā un koordinēt šo politiku.

Kalniņa-Lukašēviča atzina, ka likumā nav iekļauti visi jautājumi, piemēram, nav runāts par pensijām, ko cilvēki nopelnījuši ārzemēs un nodokļu politiku pēc tam, kad viņi atgriežas un turpina saņemt šīs pensijas Latvijā. Viņa skaidroja, ka šis ir komplicēts jautājums, un politiķi turpina meklēt labāko risinājumu, tāpēc tas likumprojektā nav iekļauts.

Eiropas latviešu biedrības pārstāve Elīna Pinto Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja, ka likums nostiprina latviešu saikni ar valsti un parāda - tautai nav ģeogrāfisko robežu. Viņa pauda cerību, ka tagad efektīvāk tiks izlietoti valsts resursi tautiešu atbalstīšanai, jo iepriekš finansējums no dažādām organizācijām un iestādēm ir bijis sadrumstalots - bez valstij svarīgu prioritāšu plānošanas.

Kā pozitīvas pārmaiņas viņa izcēla iespēju cilvēkiem saglabāt savu deklarēto adresi Latvijā, tādējādi var nokārtot dažādas nepieciešamas lietas vēl pirms atgriešanās valstī, piemēram, pieteikt bērnu pirmsskolas izglītības iestādē. Tāpat nozīmīga esot dažādu zinātnieku un speciālistu profesionālās kvalifikācijas atzīšana Latvijā.  

Likumprojekts ceturtdien, 24.maijā, apstiprināts pirmajā lasījumā. Priekšlikumi tiek iesniegti līdz 20.maijam.

Iecerēts, ka likums stāsies spēkā 1.janvārī.

KONTEKSTS:

Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm aptuveni 370 000 Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārzemēs. Saiknes uzturēšanai un reemigrācijas veicināšanai tapis Diasporas likumprojekts, pie kā sākotnēji strādāja neformāla darba grupa, vēlāk - Saeimas Ārlietu komisijā, kas to sagatavoja iesniegšanai Saeimā. Iespējams, ka to pieņems vēl šī Saeima.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt