Kalniņa-Lukaševica: Austrumu partnerības politika ir dzīvotspējīga

Šonedēļ attālināti notika kārtējais Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības dalībvalstu samits, uz kuru pulcējās gan dalībvalstu, gan sešu partnerības valstu vadītāji un valdība. Pēdējā laikā par Austrumu partnerību atkal tiek runāts ļoti maz. Tomēr Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) intervijā Latvijas Radio norādīja, ka Austrumu partnerības politika joprojām ir dzīvotspējīga.

Intervija ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Zandu Kalniņu-LukaševicuUģis Lībietis

    “Tā ir mūsu prioritāte, bet ne tikai. Redzam arī, ka, piemēram, ziemeļvalstis ļoti aktīvi to atbalsta. Arī vēl pavisam nesen Ārlietu ministru padomē visas dalībvalstis vienojās par aptverošiem secinājumiem, uzsverot, ka Austrumu partnerības politika ir svarīga arī uz priekšu, (..) nepieciešams vienoties par pietiekami ambicioziem mērķiem turpmākajiem gadiem,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.

    Savulaik Eiropas Komisija bija izvirzījusi Austrumu partnerības 20 mērķus līdz 2020. gadam. Mērķi bija gan tādos jautājumos kā sabiedrības integrācija, saliedētība un vienlīdzība, kā arī veidot spēcīgāku ekonomiku Austrumu partnerības valstīs, spēcīgāku valsts un publisko pārvaldi. Tāpat liela uzmanība pievērsta transporta un savienojamības jautājumiem, tai skaitā enerģētikā, kā arī sabiedrības stiprināšanai.

    “Secinājums ir, ka visos 20 šajos punktos ir panākts progress. Citos vairāk, citos mazāk,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.

    Viņa norādīja, ka ir pieaudzis tirdzniecības apjoms starp Austrumu partnerības valstīm un Eiropas Savienību, tostarp Latviju. Tāpat progress ir izglītības jomā - studentu un mācībspēku apmaiņa “Erasmus+” programmā.

    Savukārt mazāks progress ir tādās jomās kā dzimumu līdztiesība, korupcijas apkarošana, tiesiskuma jautājumi.

    No tā izriet secinājumi, kur būs nepieciešams lielāku uzsvaru likt nākamajos gados, piebilda Ārlietu ministrijas pārstāve.

    Viņa arī skaidroja iemeslus lēnākam progresam minētājas jomās: “Tiesiskuma un korupcijas apkarošanas joma ir viena no smagākajām daudzās valstīs. Teiksim, Ukrainai, kas mums ir ļoti svarīgs partneris, pārmetumi par nepietiekamu progresu korupcijas apkarošanā ir bijuši ilgstoši, bet jāsaprot, ka tas punkts, no kā sāka, ir bijis ļoti zems un līdz ar to tik ātri progresu nav izdevies sasniegt.”

    Savukārt lēno virzību diskriminācijas izskaušanā un dzimumu līdztiesības uzlabošanā Kalniņa-Lukaševica skaidroja ar tradīcijām un pieņemtajām normām, kuru pārmaiņa prasa ilgāku laiku progresa sasniegšanai.

    Austrumu partnerības mērķu sasniegšanā pēdējos gados aktīvākas valstis bijušas Ukraina, Gruzija un Moldova, kur visvairāk projektu īstenots un arī konkrēti rezultāti sasniegti. Savukārt Armēnijā un Azerbaidžānā mērķi sasniegti tikai dažās jomās.

    “Tur vairāk bijusi koncentrēšanās uz, piemēram, izglītības jautājumiem, publisko pakalpojumu pieejamības jautājumiem. Ne tik daudz uz virkni citu lietu, piemēram, tieslietu reformas vai korupcijas apkarošana,” norādīja ministrijas parlamentārā sekretāre.

    Taujāta par attiecībām ar Baltkrieviju, viņa norādīja, ka Latvijas interesēs, lai Baltkrievija stiprina spēju virzīties tuvāk demokrātijas standartiem. “Mēs esam spējuši veidot dialogu politiski ar Baltkrieviju gan par savstarpēji interesējošiem jautājumiem, piemēram, ekonomiku, gan arī pavisam godīgi un atklāti izrunāt, piemēram, cilvēktiesību jautājumus.

    Un šī dialoga spēja jau ir viens būtisks progress,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.

    Tiesa, gatavošanās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām ir spriedzes laiks un ar zināmām konsekvencēm.

    Nākotnei Eiropas Komisija izvirzījusi piecas prioritātes Austrumu partnerībai, tostarp esot jauni akcenti. “Nav jautājumu, kas tiek atmesti, bet ir jautājumi, kas iegūst lielāku redzamību. Piemēram, ilgtspējīga vides aizsardzība un klimata pārmaiņu jautājums. (..) Otrs – digitālās transformācijas jautājums. (..) Mēs to atbalstām, tas ir arī mūsu intereses – spēt nodot savas zināšanas un palīdzēt austrumu partnerības valstīm digitāli pilnveidoties un attīstīties,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti