Politiķe arī uzsvēra, ka VDK kartotēkas izpētes komisija saņēmusi pietiekoši daudz naudas, lai izdarītu daudz vairāk, bet tā vietā pirmie gadi tikuši nejēdzīgi iztērēti, runājot par "kaut kādiem likuma pantiem". Arī viņa atminas, kā, vēl esot ārlietu ministres amatā, viņai nācies atsevišķus diplomātus informēt, ka viņiem jāpamet vēstnieka amats, kad atklājies, ka viņu vārdi ir "čekas maisos". Kalniete atminējās, ka daudziem latviešiem astoņdesmitajos gados bija doma, ka nepieciešams kaut kā no iekšpuses pārņemt kontroli Komunistiskajā partijā un mēģināt panākt tādu situāciju, kāda bija izveidojusies Lietuvā, kur izdevās saglabāt vienu no monoetniskajām valstīm Eiropas Savienībā (ES).
Komentējot atsevišķu sabiedrības grupu vidū valdošo negatīvo nostāju pret valst pārvaldi, Kalniete atzina, ka Igaunija pēc neatkarības atjaunošanas konsekventāk īstenoja reformas, bet Latvija visu laiku spērusi "tādus mazākus solīšus". "[Tomēr] cilvēkiem vajadzētu apsēsties un paskatīties atpakaļ laika distancē, no kurienes mēs nākam un kur mēs šodien esam. Man ir daudz jāstrādā ar ES Austrumu partnerības valstīm - aizbrauciet uz Moldovu un apskatieties beztiesiskuma līmeni tur," teica Kalniete.
Savukārt vērtējot Ministru kabineta tapšanu, Kalniete minēja, ka process ir līdzīgs tam, kā norisinājās Ziedoņa Čevera valdības veidošana 1995. gadā. "Puse no ievēlētajiem deputātiem ir ievēlēti pirmo reizi. Viņiem pieredze ir nekāda. Bija nepieciešams iziet cauri diviem cilvēkiem - Jānim Bordānam un Aldim Gobzemam - lai nonāktu pie šī trešā," pauda Kalniete.
KONTEKSTS:
Jau 2014. gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc 2018. gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.
Saeima 4. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē jau 2018. gada beigās publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus. 20. decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem.
