"Tad, kad Ukraina būs karā uzvarējusi, es domāju, ka Latvijai un arī pārējām Baltijas valstīm, mums ir jāgodina Ukraina ar pieminekli, jo viņi būs pasargājuši Eiropu no Krievijas uzkundzēšanās un draudiem," sacīja Kalniete. 

Savukārt piemineklis Uzvaras parkā Rīgā, pēc Kalnietes teiktā, būtu nojaucams. Patlaban ir īstais brīdis to darīt, jo to atbalsta arī Latvijas sabiedrības vairākums. Pret šo pieminekli Latvijā nekad nav bijusi pozitīva attieksme, taču Krievijas agresija Ukrainā vēlreiz uzplēsusi Latvijas tautas vēstures rētas par pāridarījumiem Otrajā pasaules karā un pēc tam.

Tāpēc apsveicams ir Saeimas Ārlietu komisijas lēmums apturēt Latvijas un Krievijas līguma pantu par memoriālo būvju uzturēšanu, kam gan vēl nepieciešams Saeimas vairākuma atbalsts, sacīja Kalniete.

Viņa atzina arī, ka pēc Krievijas karaspēka pastrādātajiem noziegumiem Bučā un Hersonā demokrātiskās valstis ir daudz saliedētākas sankciju noteikšanā pret Krieviju. Sarunas Eiropas Savienībā (ES) par turpmākām sankcijām pret Krieviju mēdz būt sarežģītas, jo atsevišķās valstīs, piemēram, Ungārijā, dažās nozarēs var būt lielas problēmas.

Nupat ASV sankcijas noteica ievērojamam skaitam Krievijas militārpersonu, taču satrauc, ka lēmumi par papildu atbalstu Ukrainai nenāk tik ātri, cik vajadzētu. ASV Kongresa lēmums piešķirt papildu 33 miljardu dolāru palīdzībai Ukrainai varētu būt vien maija beigās, jūnijā. Tikmēr Krievijai būs laiks mobilizēt cilvēkresursus un būs iespēja turpināt karadarbību Ukrainā, nolīdzinot ciematus valsts austrumos un dienvidos, sacīja EP deputāte.

Viņa atzina – ir ļoti svarīgi, lai cilvēki pārējā brīvajā pasaulē neaizmirstu, ka Ukrainā notiek karš, tāpēc ir svarīgi, lai būtu simboli, kas par to visu laiku atgādinātu.

"Tāpēc, ka Ukrainā cilvēki mirst arī par mums, un tas mums visu laiku ir jāatceras," teica EP deputāte. 

Kalniete atzīmēja – ikreiz, kad ir sarūgtinājums par energoresursu sadārdzinājumu vai citu preču vai pakalpojumu cenu kāpumu, ir jāatceras, ka esam dzīvi, neslēpjamies pagrabos un nebēgam no mājām, kā tas notika Otrā pasaules kara laikā un kas tagad Krievijas agresijas dēļ notiek arī Ukrainā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

 Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.

Pirmdien, 9.maijā, Latvijā noteikta par Krievijas agresijas pret Ukrainu cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu. Šajā dienā aicina iedzīvotājus neapmeklēt Latvijas okupāciju slavinošus monumentus.