Līdz šim izraudzīties kopīgu prezidenta amata kandidātu nav bijis iespējams tādēļ, ka Nacionālā apvienība un “Vienotība” nav paudušas atbalstu Bērziņa atkārtotai kandidatūrai.
"Šobrīd ZZS ir jābūt ar lielu gribu vienoties par kopīgu kandidātu un ir jābūt atvērtai, uzklausot “Vienotību” un Nacionālo apvienību, jo viens šajā spēlē nav spēlētājs,” teic Kalniete.
Koalīcija pašlaik vienojusies, ka kopīgais kandidāts prezidenta amatam jāizvirza līdz 11.maijam. Ja tas netiks izdarīts, tad katrai partijai būs jānosauc savs kandidāts.
Kalniete lēš, ka koalīcijas partneri neatbalstīs viņas kandidatūru, taču tas nenozīmē, ka Kalnieti nevirzīs prezidenta amatam. Gadījumā, ja netiks atrasts vienots kandidāts, viņas vārds varētu parādīties starp kandidātiem.
Jautāta par to, vai viņas iekļaušana Krievijas melnajā sarakstā netraucētu viņai darboties kā Valsts prezidentei, Kalniete atbild, ka jautājumi, kas šobrīd vieno Latviju un Krieviju, jārisina ministru un premjera līmenī. No visiem Latvijas prezidentiem tikai Zatlers bijis Krievijā, taču no tā sadarbības līmenis neesot nedz uzlabojies, nedz kritis.
Pati Kalniete prezidenta amatam atbalsta nu jau koalīcijas noraidīto Egila Levita kandidatūru.
Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāte mudina iedzīvotājus atsaukties portāla manabalss.lv aicinājumam, izsakot savu viedokli par vēlamo valsts prezidentu.
“Šoreiz šī apspriešana ved uz citu, daudz nopietnāku lietu – uz likuma grozījumiem, kad dotu iespēju 10000 Latvijas pilsoņiem izvirzīt savu prezidenta amata kandidātu,” skaidro Kalniete.
Šādā veidā politiķe saskata iespēju paplašināt demokrātisko līdzdalību un atklātību.
Politiķe arī pieļauj, ka jebkura nopietna kandidatūra ir izskatāma neatkarīgi no tā, kura partija vai sabiedrības grupa to izvirzījusi, taču kandidātam jābūt Latvijas patriotam, kas spēj pārstāvēt valstiskās vienotības ideju. Sevišķi svarīgi tas ir šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, kurā "Krievija aktīvi strādā ar tādām hibrīdkara un propagadas formām, pret kurām Latvija nav apbruņota".
Runājot par prezidentam nepieciešamajām pilnvarām, Kalniete uzskata, ka, no vienas puses, Valsts prezidentam jau ir pietiekamas pilnvaras, ja vien viņš tās izmanto. Taču esot jāpaplašina tās iespējas, kas saistās ar amatpersonu izvirzīšanu.
Tāpat prezidentam būtu jābūt tiesībām ietekmēt ministru iecelšanu un atcelšanu, jo bieži vien partiju iekšējā līdzsvara dēļ premjeram ir neiespējami izkustināt kādu ministru, savukārt prezidentam šādas iespējas būtu, pauž Kalniete.
"Valsts prezidenta uzdevums ir līdzsvarot Saeimas nepilnīgo darbu,” teic Eiropas Parlamenta deputāte.
Līdzšinējā prezidenta Bērziņa darbību Kalniete vērtē pozitīvi: “Bērziņš iemiesoja miera laika prezidentu. Un tad, kad pirms divām Saeimām viņu ievēlēja, mēs bijām miera laikos, taču kopš Krimas aneksijas esam konfrontācijas apstākļos ar kaimiņu, kas atļaujas žvadzināt atomieročus. Mazai valstij tādos laikos jāizmanto visas diplomātiskās spējas, tai skaitā prezidenta īpašais statuss, lai stiprinātu drošību, uzturētu sadarbību ar NATO un ar kaimiņvalstīm."
Arī pēc Latvijas prezidentūras beigām Valsts prezidentam būs jāturpina iesāktais darbs un jāpaplašina NATO klātbūtne Latvijā. Kalniete uzskata, ka katrā Baltijas valstī būtu jābūt pieciem tūkstošiem karavīru.
"Latvija nav tik ideāla valsts, kā mēs būtu gribējuši, taču tas ceļš, ko esam nogājuši, kad vēsturnieki pētīs, izskatīsies daudz labāks un dižāks, ka mums šķiet,” pauž Kalniete.
Ziņots, ka Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete bija minēta kā viena no kandidātiem, kura varētu kļūt par Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba turpinātāju.
Patlaban kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, diplomāts Māris Riekstiņš, jurists Egils Levits, kā arī vienīgais oficiāli izvirzītais kandidāts, Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.
