Īpašā komiteja šī gada vasarā tika izveidota ar lielu Eiropas Parlamenta deputātu atbalstu, un komitejas pilnvaru termiņš ir viens gads. Kopā ar augsta līmeņa ekspertiem tiks analizēta dezinformācijas postošā ietekme uz demokrātiskajiem procesiem, tostarp vēlēšanām un partijām kā politiskās sistēmas neatņemamu sastāvdaļu, kā arī izstrādāti priekšlikumi Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas nepieciešami, lai elektroniskās saziņas vidē atrastu līdzsvaru starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību.
“Eiropas Tautas partija un Latvija, kā arī pārējās Baltijas valstis pastāvīgi ir cēlušas trauksmi par dezinformācijas bīstamību un regulējuma trūkumu elektroniskās saziņas vidē, esam aicinājuši pilnveidot Eiropas Savienības dalībvalstu spēju vienoti stāties pretī viltus ziņām. Ciešāk sadarbojoties ar NATO, OECD, UNESCO un citām starptautiskām organizācijām,
ir jāizstrādā ES likumdošana, kas uzliktu par pienākumu elektroniskās saziņas platformām respektēt lietotāju tiesības.
Es ceru, ka komitejas darbs un man uzticētais ziņojums kalpos par stimulu ES institūcijām un dalībvalstu vadītājiem ar lielāku mērķtiecību pievērsties šim likumdošanas darbam, kas prasīs politisko gribu un nozares labāko ekspertu līdzdalību,” komentēja Kalniete.
Pēc viņas teiktā, pēdējo gadu gaitā izpratne par politiskajiem, sociālajiem, kā arī ekonomiskajiem apdraudējumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs ir palielinājusies, redzot, kā notiek trešo valstu iejaukšanās vēlēšanās un referendumos vai nemiera un naidīguma uzkurināšana sabiedrībā.
Deputāte atzīst, ka Covid-19 vīrusa pandēmija spilgtāk kā jebkad ir izgaismojusi dezinformāciju kā draudu demokrātijai un sabiedrības veselībai, tādēļ mērķtiecīga viltus ziņu apkarošana ir kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības politikas un digitālās attīstības prioritātēm. Politiķe uzskata, ka ir jāatrod veids, kā nepieļaut, ka tehnoloģiju radītās iespējas tiek izmantotas negodīgu, savtīgu un pat noziedzīgu mērķu sasniegšanai.
Arī saistībā ar Covid-19 notiek nepatiesas informācijas plūsma jeb infodēmija. “Infodēmija jauc cilvēku prātus ar stāstiem par brīnumlīdzekļiem un sazvērestības teorijām, tā vairo nedrošības sajūtu, bailes un pat apdraud cilvēku dzīvības,” uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāte.
Meklējot risinājumus dezinformācijas iegrožošanai, īpaša sadaļa būs vienoties par sociālo mediju platformu atbildību,
jo sociālo mediju lietotāju skaits ir ievērojams, to nozīme un ietekme ir aizvien pieaugoša.
Kalniete ir pārliecināta, ka eiropiešu interesēs ir vienoti noteikumi sociālo tīklu platformām, ciešāka sadarbība dalībvalstu vidū un ar starptautiskajām organizācijām, kā arī stingrāka politika pret Ķīnas, Krievijas un citu valstu iniciēto dezinformāciju. Cīnīties pret to nav iespējams bez spēcīgiem medijiem, tādēļ Eiropas Parlamenta loma būs sagatavot priekšlikumus gan par sociālo mediju īpašnieku iesaisti dezinformācijas sērgas apturēšanai, gan pastāvīgi uzstāt, lai Eiropas Komisija gatavo mērķētus pasākumus mediju vides stiprināšanai.
“Eiropas Savienība šobrīd iegulda milzīgus finanšu resursus ekonomikas stimulēšanā, lai saglabātu uzņēmumus un darba vietas. Tāpat papildus ir piešķirts nozīmīgs finansējums veselības aprūpei un zinātnei, lai radītu drošu aizsardzību pret vīrusu.
Taču ne mazāk būtiski ir investēt profesionālos un kvalitatīvos medijos un medijpratībā jebkurā vecuma grupā,
ieviest jaunus informācijas aprites nosacījumus sociālo mediju platformās, lai pasargātu cilvēkus no melīgas un maldinošas informācijas gūzmas. Neatkarīgi mediji, faktu pārbaudītāji, pētnieki, pilsoniskā sabiedrība – tie ir stabili pamati, kas jāstiprina ar visiem pieejamiem instrumentiem, tai skaitā finansiāli, lai veidotu eiropiešiem drošu un aizsargātu informatīvo telpu,” norādīja Kalniete.
