Par pagājušās nedēļas notikumiem Kalnciemā, kur izpildot Jelgavas novada domes, kā arī Augstākās tiesas lēmumu, nojaukta patvaļīgi uzbūvētā ēka, nu liecina vien izdangāts piebraucamais ceļš un pagalms. Nojauktās mājas saimniece joprojām ir turpat un mēģina pielāgoties turpmākajai dzīvei.
Tā kā būvmateriālu esot palicis daudz, Valentīna vēlreiz gribējusi ķerties pie mazēkas bez pamatiem būvniecības. Līdzīgi kā to izdarījis kādreizējās pagasta vadītājas un tagad domes priekšsēdētāja vietnieces radinieks.
Novada būvvalde gan šādam risinājumam nepiekrīt – tam, vai mājiņa ir ar vai bez pamatiem, neesot nekādas nozīmes, jo viņas teritorija esot kā dabas pamatne.
Savukārt liegums saistībā ar dabas pamatni neattiecoties uz nedaudz tālāk no nojauktās ēkas esošo mājiņu bez lietiem pamatiem. “Ja mēs paskatīsimies, tad tā dabas pamatne ir tālāk iezīmēta jau. Un uz viņiem neattiecas kaut vai tāpēc, ka viņi jau 2005.gadā bija saņēmuši būvatļauju, kad vēl bija Kalnciema būvvalde,” skaidro Jelgavas novada būvvaldes vadītājs Andris Ziemelis.
Nojauktās mājas saimniece Valentīna Rudenko gan uzskata, ka problēmas sākušās, kad 2011.gadā mainījies teritoriālais plānojums: “Pēc Kalnciema teritoriālā plānojuma dambis bija plānots, aizsargājot mūs, bet novads speciāli deva rīkojumu dambi iezīmēt uz otru pusi. Un tad mēs paliekam teritorijā, kas pakļauta plūdu riskam.”
Jelgavas novadu pārstāvošs jurists Aldis Jēgers skaidro – lai arī Kalnciema plānā tā tiešām bijusi apbūves teritorija, bet daļēji tā jau skaitījusies applūstošā teritorija, un to vērā esot ņēmusi arī tiesa. “Neapplūstu tikai tad, kad tas dambis būtu izbūvēts. Tur vajag lielu naudu, un pašvaldībai tādas naudas nav, bet Eiropas Savienības finansējums šādiem mērķiem pieejams tikai pilsētām,” norāda jurists.
Jāpiebilst, ka ''Luģiem-1'' blakus esošā ēka jau 2012.gadā nodota ekspluatācijā un ierakstīta Zemesgrāmatā. Tālāk esošajai mazēkai pēc īpašnieka lūguma būvatļauja esot apturēta. Tas nozīmē, ka pašreiz būve ir likumīga. Viss gan var mainīties, ja tā netiks uzbūvēta līdz 2022.gadam, kad beidzas astoņu gadu pārejas periods, pēc kura būvatļauju pagarināt vairs nevarēšot.
