Dienas ziņas

Izmaksas nespēj segt, bet valsts atbalsts nepienākas

Dienas ziņas

Skaistumkopšanā strādājošie paši nevar pieteikt dīkstāvi

Igaunijas prezidente ierodas vizītē Rīgā

Kaljulaida un Levits uzsver ilgtspējīgu reformu nepieciešamību, lai atkoptos no Covid-19 krīzes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida otrdien, 2. martā, ieradās darba vizītē Latvijā par godu Latvijas un Igaunijas savstarpējās “de iure” atzīšanas un diplomātisko attiecību uzsākšanas simtgadei. Vizītes pirmajā daļā Kaljulaida Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu. Abi prezidenti apsprieda divpusējās, reģionālās un starptautiskās aktualitātes.  

ĪSUMĀ:

  • Igaunijas un Latvijas prezidentu sarunā viens no centrālajiem tematiem bija cīņa ar koronavīrusu Covid-19.
  • Igaunijas un Latvijas prezidenti: Covid-19 pandēmiju varēs pārvarēt ar iedzīvotāju masveidīgu  vakcināciju.
  • Prezidenti bija vienisprātis:  ES atveseļošanas fonda līdzekļi ir jāizmanto, lai veiktu ilgtspējīgas reformas.
  • Kaljulaida izceļ sadarbību aizsardzībā un kopējos projektos – "Rail Baltica", arī elektrotīklu sinhronizāciju.
  • Prezidenti nosodīja Krievijas opozīcijas līdera Navaļnija notiesāšanu un ieslodzīšanu soda nometnē.

Latvijas un Igaunijas attiecību simtgade tiek atzīmēta sarežģītā laikā – to atzina abu valstu prezidenti, tiekoties Rīgas pilī un pārrunājot gan divpusējās attiecības, gan starptautisko politiku. Kaljulaida Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Levitu. Valstu vadītājiem notika aptuveni 40 minūšu gara saruna, kurā dominēja cīņa ar globālo pandēmiju.

Kaljulaida un Levits: ES jāpaliek uzticīgai savām vērtībām, jābūt vienotai jauniem izaicinājumiem un reformām
00:00 / 03:13
Lejuplādēt
Cīņā ar globālo pandēmiju valstis pagaidām izvēlējušās salīdzinoši atšķirīgu stratēģiju – Igaunija, kur inficēto skaits pašlaik turpina pieaugt un ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), joprojām nav ieviesusi tik bargus ierobežojumus kā Latvija un Lietuva, lai gan tagad tos ir pastiprinājusi. Turklāt Igaunijā atšķirībā no Latvijas "AstraZeneca" vakcīnas netiek izmantotas gados vecāku cilvēku vakcinācijai un jau ir novirzītas gados jaunāku cilvēku, tostarp policistu, karavīru un skolotāju vakcinācijai.

 

Komentējot šīs atšķirības, Igaunijas prezidente bija diplomātiska, norādot, ka būtiskākais pašlaik ir veiksmīga vakcinācijas stratēģija, un pagaidām visās ES valstīs svarīga ir gauso vakcīnu piegāžu paātrināšana, nevis atsevišķu ierobežojumu efektivitātes salīdzināšana.

"Protams, mēs apspriedām, kā cīnīties ar vīrusu un sasniegt lielākus vakcinācijas skaitļus. Šeit būtu vietā teikt visiem mūsu cilvēkiem Igaunijā un Latvijā – nekas cits mums nepalīdzēs tikt galā ar šo situāciju, kā vien uzticēšanās ārstiem un zinātniekiem. Izmantosim iespēju vakcinēties, tiklīdz tāda būs, lai gan daudziem pagaidām diemžēl tās nav, un vakcinēsimies," teica Igaunijas prezidente.

Abi valstu vadītāji ir vienisprātis, ka ES atveseļošanas fonda līdzekļi ir jāizmanto, lai veiktu ilgtspējīgas reformas. Kopējs uzdevums abu valstu valdībām ir plānu izstrādāšana, lai apgūtu fonda līdzekļus. Īpaši ņemot vērā to, ka pandēmijas ekonomiskās sekas, kā izteicās Latvijas prezidents Levits, valstis sajutīs vēl vairākus gadus.

“Eiropas Savienību pēdējos gados ir skārušas vairākas krīzes, īpaši šī pandēmija. Tāpēc ES jābūt jaudīgai, atvērtai un vienotai jauniem izaicinājumiem un reformām. Milzīgs darbs ir gaidāms Eiropas ekonomikas atveseļošanā, kur nopietnu lomu spēlēs zaļais un digitālais virziens. Nevar nerunāt arī par tiesiskuma problēmām Eiropā. Tiesiskuma izpratnei Eiropā jābūt vienotai un stabilai,” sacīja Levits.

Igaunijas prezidente pauda cerību, ka ES pēc krīzes būs vēl vienotāka un stiprāka.

“Mēs esam igauniete un latvietis, taču mēs esam arī eiropieši. Mēs atbalstām to, lai Eiropas Savienība paliktu vērtībās balstīta savienība, jo tā ir izveidota uz vērtību pamata. Tieši šāda tā mums ir vērtīga un svarīga," paziņoja Kaljulaida.

Igaunijas prezidente arī izcēla abu valstu sadarbību aizsardzības jomā un citos kopējos projektos – "Rail Baltica", kā arī elektrotīklu sinhronizācijā ar Rietumeiropu un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā, attālinoties no Krievijas ietekmes.

“Latvijai un Igaunijai ir kopīgi mērķi arī attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, tāpat uz pilnīgu neatkarību enerģētikas jomā no Krievijas. Mūsu enerģētiskie tīkli tiks sinhronizēti ar Rietumeiropu 2025. gadā – jau pēc četriem gadiem,” akcentējis Latvijas prezidents.

Levits uzrunā pēc tikšanās uzsvēra abu valstu kopīgu vēsturi, “mūsu tautu vēsture ir daudz senāka nekā mūsu valstu vēsture, un mūsu valstīm ir jau 100 gadu”.

“Latvija un Igaunija abas lepojas ar savu digitālo attīstību ekonomikā un valsts pārvaldē. Jau tagad vairākas pārrobežu funkcijas varam veikt digitāli. [..] Mūsu sasniegumi digitālajā jomā ir labs pamats, lai mēs strādātu arī pie specifiska jautājuma, ko es saucu par informatīvās higiēnas uzlabošanu, – mūsu valstīm ir praktiska pieredze ar kiberuzbrukumiem un dezinformāciju,” norādīja Levits.

“Runājot par dezinformāciju, mēs ar prezidenti Kaljulaidu šodien pārrunājām pieredzi Covid-19  pandēmijas apkarošanā, tostarp arī sabiedrības izpratnē par vakcinēšanās drošību un vēlamību.

Jo ātrāk liels daudzums iedzīvotāju būs vakcinēti, jo ātrāk mēs atgriezīsimies pie normalitātes,” atzina Levits.

Runājot par politiskajiem satricinājumiem austrumu kaimiņvalstīs, abi prezidenti izcēla vienoto nostāju protestu apspiešanas nosodīšanā.

Prezidenti pārrunāja attiecības ar Krieviju un nosodīja Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija prettiesisko notiesāšanu un ieslodzīšanu soda nometnē. “Šie notikumi kārtējo reizi pierāda, ka Krievijas vadībai nav izpratnes par Eiropas vērtībām – demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesībām un vārda brīvību. Latvija un Igaunija arī turpmāk koordinēsies ES un citos formātos nostājā par Krieviju. Līdzīgi tas ir ar Baltkrieviju. Mēs turpināsim atbalstīt Baltkrievijas patiesu virzību uz demokrātiju,” sacīja Levits.

“30 gados, kopš mēs esam neatkarīgas valstis, mums ir uzkrāta ārkārtīgi liela pieredze sabiedrības transformācijas jautājumos, un to mēs gribam dot arī tālāk mūsu austrumu partneriem un visiem, kuri ir līdzīgā situācijā, kad ir radikāli jātransformē sabiedrība,” norādīja prezidents.

Rudenī noslēgsies Kaljulaidas prezidentūras pirmais termiņš. Uz Latvijas Radio jautājumu, vai viņa kandidēs uz otro pilnvaru termiņu, prezidente atbildēja, ka tas būs atkarīgs no Igaunijas parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. 

“Igaunijas konstitūcija nosaka, ka ik pēc pieciem gadiem likumdevējiem ir jāsanāk kopā un jāizvēlas cilvēks, kurš būs Valsts prezidents. Tas ir jautājums parlamentā pārstāvētajām frakcijām. Es vienmēr esmu gatava kalpot savai valstij, bet pašlaik bumba nav manās rokās. Tas savstarpējo sarunu ceļā ir jāizlemj parlamenta frakcijām. Es novēlu tām pēc iespējas ātrāk atrast kopsaucēju,” sacīja Kaljulaida.

No Rīgas Kaljulaida devās uz Viļņu, kur trešdien, 3. martā, viņa tiksies ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, lai atzīmētu Igaunijas un Lietuvas “de iure” atzīšanas un diplomātisko attiecību uzsākšanas simtgadi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti