Projektā iesaistītajiem būvinženieriem nav ne jausmas, kā projektēt šādas konstrukcijas, uzskata Kaljass, pēc kura domām, viņiem vajadzēja prasīt palīdzību projekta izstrādē. "Ēkas parasti sabrūk tad, ja to konstrukciju nestspējas aprēķinu kļūda pārsniedz divas reizes," skaidroja Kaljass un pastāstīja, ka vairums ēku, kuru konstrukcijās ir pieļautas kļūdas var pat ļoti ilgu laiku kalpot bez redzamām problēmām, bet tad pēkšņi un lavīnveidīgi sabrūk, kā tas bija redzams Zolitūdes "Maxima" veikala gadījumā.
Somijas kompānijas galvenais inženieris secinājis, ka projektā nav ņemta vērā divu tonnu papildus noslodze uz kvadrātmetru. Viņš demonstrēja skrūvi no Zolitūdes lielveikala ar norautu uzgriezni, ko viņam esot iedevis kāds no glābējiem. "Kā redzams, skrūve ir savu uzdevumu pildījusi daudz labāk nekā bija paredzēts un norauts ir tikai uzgrieznis", norādīja Kaljass.
Kaljass kritizēja arī projekta dizainu, kas esot neloģisks un izšķērdīgs, un radīts tikai, lai izskatītos labi. Atsevišķas detaļas nesošajās konstrukcijās tikpat labi varēja tikt neiekļautas, jo uz tām nebija teju nekāda slodze. Konstrukcijas dizains radījis situāciju, kad slodze no jumta smaguma, nevis izdalās vienmērīgi, bet gan koncentrētos punktos, savienojuma vietās, kas ar eksplozijai līdzīgu troksni padevušās pašas pirmās.
Uz jautājumu, vai un kā ir iespējams nonākt pie šādiem secinājumiem tikai pavērojot bildes no notikuma vietas, Kaljass atbildēja, ka savā darba pieredzēs esot saskāries ar tūkstošiem līdzīgu konstrukciju, un viņš galvenos trūkumus esot pamanījis uzreiz. Tiesa, inženieris piebilda, ka pēc attēliem esot nedaudz kļūdījies un novērtējis, ka skrūvēm būtu jābūt divas reizes lielākām, nekā tika izmantotas - patiesībā tām esot jābūt pat trīs reizes lielākām.
Kā ziņots, Latvijā ieradies Somijas kompānijas "Rak Tek Solutions" galvenais inženieris Tomass Kaljass, lai preses konferencē paustu savu viedokli par to, kas izraisīja traģisko lielveikala sabrukšanu Zolitūdē.
Kaljass jau pēc traģiskā notikuma internetā publiskoja savu viedokli par Zolitūdes lielveikala jumta iebrukšanu. Pēc medijos pieejamajām fotogrāfijām viņš secinājis, ka veikals sabrucis nepietiekami izstrādātu un kļūdainu metāla konstrukciju savienojumu dēļ.
Projektēšanas laikā spiediena spēks uz balstiem nav ticis ņemts vērā, un griestu kopņu savienojumu vietās skrūvju skaits nav bijis pietiekams, uzskata Kaljass. Viņaprāt, gala plāksnes biezums un izmēri būtu jānosaka, pamatojoties uz skrupuloziem aprēķiniem par to svara radīto spiedienu. Kā atzīmē Kaljass, fotogrāfijās redzams, ka balsta kopņu rāmji ir īsi un savienoti, bet tā vietā varēja izgatavot viengabalainas pārseguma konstrukcijas, izvairoties no kļūdām savienojuma vietās.
Kaljass arī paudis viedokli, ka šāda savienojuma neveiksmes var pārbaudīt uz vietas pēc tam, kad evakuācijas un glābšanas darbi ir pabeigti. Šī reālā pārbaude arī varētu izbeigt visas diskusijas, jo ar liela ātruma kameru var ierakstīt sabrukuma procesu no dažādiem rakursiem un ar pietiekami augstu kvalitāti.
Kā ziņots, 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" griestiem, Zolitūdē bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus savainojumus. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Policija sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas - par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, ja rezultātā iestājušās smagas sekas. Patlaban kriminālprocesā norit izmeklēšana.
Gan lielveikalu, gan tai blakus esošo daudzstāvu dzīvojamo māju attīstīja "Homburg" grupas uzņēmums "Homburg Zolitude".
Kompleksa pirmā kārta tika pabeigta 2011.gada nogalē, kad tika atklāts iepirkšanās centrs. Ēkas daļa, kurā atradās sagruvušais "Maxima" veikals, patlaban pieder ar "Maxima Latvija" saistītajam SIA "Tineo".
Zolitūdes kompleksa otrās kārtas - 12 stāvu dzīvokļu kompleksa - celtniecība tika sākta 2013.gada maijā. Pēc traģēdijas otrās kārtas būvniecība ir apturēta.
"Re&Re" ir ģenerāluzņēmējs šī projekta būvdarbiem. Projektā iesaistīts arī būvuzraudzības uzņēmums "CMConsulting", arhitektu birojs "Kubs" un būvkonstruktoru birojs "HND grupa".
"Re&Re" nolīgtu neatkarīgu Latvijas ekspertu - sertificētu būvinženieru - pirmais slēdziens, izvērtējot Zolitūdē sabrukušā veikala projekta dokumentāciju, liecina, ka tehniskā projekta būvkonstrukciju izstrādes stadijā ir pieļautas rupjas kļūdas slodžu noteikšanā uz pārseguma konstrukciju un jumta nesošo tērauda kopņu apakšējās joslas savienojošam mezglam aprēķināta un izprojektēta nepietiekama nestspēja.
Jau vēstīts, ka Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) Sertifikācijas un novērtēšanas komisija nolēma apturēt septiņu Zolitūdes traģēdijā iesaistīto sertificēto būvinženieru sertifikātus, sacīja komisijas priekšsēdētājs un bijušais Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons.
Nolemts apturēt sertifikāta darbību ēkas konstrukcijas projektētājiem Ivaram Sergetam un Jānim Malcānam, būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam un trim ēku būvdarbu vadītājiem - Staņislavam Kumpiņam, Jevgeņijam Ņesterovičam un Andrejam Kuļešovam.
"Komisija nevērtēja notikušās traģēdijas iemeslus, bet noteica tos sertificētos speciālistus, kas būvēja šos objektus. Tad, kad tiks pabeigta traģēdijas iemeslu ekspertīze, tiem speciālistiem, kuru vaina tiks atzīta, sertifikātus anulēs. Tie, kuri netiks atzīti par vainīgiem, varēs atjaunot savu sertifikātu darbību," teica Jākobsons.
