Kaktiņš skaidro: Kāpēc aptauju metodēm ir nozīme partiju reitingos

Partiju popularitātes reitingu tapšanā ar dažādām datu ieguves metodēm veiktu aptauju dati mēdz atsevišķās pozīcijās diezgan būtiski atšķirties. Pētījumu kompānijas SKDS direktors Arnis Kaktiņš skaidro, kā interneta aptaujās iegūtie dati atšķiras no tiešo interviju aptaujās iegūtajiem. Turklāt pieredze liecinot, ka arī telefonintervijas dod mazliet atšķirīgus rezultātus.

Pētījumu kompānijas SKDS direktors Arnis Kaktiņš sociālajā tīklā “Twitter” skaidro, ka katrai aptaujas metodei piemīt savas specifiskas mērījumu kļūdas. Piemēram, tā kā tiešās intervijas notiek ar intervētāju starpniecību, var būt situācijas, kad, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, kādu noteiktu partiju atbalstītāji kautrējas citiem skaļi atklāt savas simpātijas.

Interneta aptaujas rada šķietami anonīmāku gaisotni, tāpēc šādā formātā šādi cilvēki, iespējams, dažkārt ir atklātāki. Taču ar interneta aptaujām ir saistītas cita veida problēmas.

Piemēram, LTV publicētajos SKDS augustā veikto tiešo interviju aptaujas rezultātos salīdzinājumā ar līdzīgā laika posmā veiktas SKDS interneta aptaujas datiem redzams, ka virkne pozīciju atšķiras.

Atšķirības manāmas, arī salīdzinot abu aptauju datus, kur neizlēmušo balsis sadalās tieši proporcionāli jau izlēmušo balsīm. Kaktiņš gan uzsver, ka faktiskajās vēlēšanās tās nekad precīzi tā nesadalās.

Cenšoties respondentus aptaujāt nejauši izvēlētos mājokļos, teorētiski visiem Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja tikt aptaujātiem.

Savukārt interneta aptaujās parasti piedalās tikai tie aktīvie interneta lietotāji, kuriem patīk piedalīties interneta aptaujās.

Nav pamata uzskatīt, ka šī grupa reprezentē visu sabiedrību.

Tomēr neesot jāuzskata, ka interneta aptaujām nav jēgas: “Ja vien tās nav veidotas klaji diletantiski, tad arī tur var atrast vērtīgas lietas.”

SKDS direktors arī rāda ainu, kāda veidotos, ja kombinētu SKDS tiešo interviju un interneta aptauju datus proporcijās 50:50, kā arī datu svaros līdztekus tradicionāli izmantotajiem parametriem iekļautu arī interneta lietošanu.

Savukārt citādāka aina paveras, ja minētajā augusta apvienoto datu kopumā neizlēmušo balsis sadala tieši proporcionāli jau izlēmušo balsīm.

Protams, ja tiešo interviju un interneta aptauju datus ņemtu citās proporcijās, tad arī summārie rezultāti sanāktu citādāki. “Līdz ar to ir svarīgi apzināties, ka šī ir tikai tāda intelektuāla spēle, nevis teorētiski pamatojama lielāka patiesība,” norāda Kaktiņš.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti