Kaktiņš: Lēmums par Rīgas domes atlaišanu – liels solis uz referendumu par Saeimas atlaišanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/par!") lēmums rosināt Rīgas domes atlaišanu ir liels solis virzienā uz iespējamo referendumu par Saeimas atlaišanu, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijai sacīja sociologs Arnis Kaktiņš.

Sociologs vērtēja, ka saskaņā ar aptauju datiem vairums rīdzinieku ir apmierināti ar Rīgas domes darbu. Rīgā redzamas problēmas, taču tās nav lielākas par likstām, kas bija vērojamas pagājušā gada beigās un šā gada sākumā valdības veidošanas procesā. No politiskā skatpunkta raugoties, ministra Pūces rīcība šķiet pārsteidzoša, atzina Kaktiņš.

Pēc viņa teiktā, būtu jāiezīmējas kādiem ieguvējiem no Rīgas domes atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām, taču tie šobrīd nav redzami. Proti, šobrīd nav iespējams pateikt nevienu politisko spēku, kas iegūtu no jaunām vēlēšanām.

"Nevaru iezīmēt nevienu nepārprotamu uzvarētāju," teica Kaktiņš, pieļaujot, ka tā ir mīkla arī pašiem politiķiem. "Tā ir liela miglas un ēnu valstība."

Rīgas domes atlaišana var būt ļoti "labs impulss", lai "turpinātu vākties" paraksti referenduma rosināšanai par Saeimas atlaišanu, teica Kaktiņš, atkārtoti norādot, ka saskaņā ar aptaujas datiem vairākums rīdzinieku vairāk vai mazāk ir bijuši apmierināti ar to, kā strādājusi esošā dome.

"Visdrīzāk, nav tā, ka viņi ar sajūsmu ir uztvēruši šodienas Pūces paziņojumu. Visdrīzāk, tur var būt kaut kādas stiprākas vai mazāk stipras, bet pretējas emocijas," vērtēja Kaktiņš, norādot, ka līdz ar to ir pateicīgs "konteksts un augsne" virzīt parakstīties Saeimas atlaišanas referenduma rosināšanai.

"Katrā gadījumā šodienas notikums mūs lielu soli pietuvinājis pie Saeimas atlaišanas referenduma. Protams, atlaišanas referendums jau vēl nav pati atlaišana, bet, es teiktu, ka

mēs esam ļoti lielu soli spēruši šī referenduma virzienā," uzskata sociologs, atgādinot par partijas "Saskaņa" šonedēļ paziņoto, ka tā aktīvi iesaistīsies parakstīšanās kampaņā par Saeimas atsaukšanas referendumu.

Politologs Jānis Ikstens savukārt norādīja, ka kopš ilggadējā Rīgas mēra Nila Ušakovs (“Saskaņa”) aiziešanas Rīgas dome faktiski nav īsti spējīga funkcionēt, tā nevar tik gludi darboties kā Ušakova laikā. Ir ikdienišķas problēmas, ir acīmredzamas problēmas pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā, un tas, viņaprāt, ir pietiekams iemesls, lai rosinātu ārkārtas vēlēšanas.

Savukārt Ilga Kreituse uzskata, ka lēmums par domes atlaišanu ir pieņemts krietni par vēlu, lai dotu vēlamo rezultātu valdības koalīcijai. Šodien rīdziniekam ir grūti iestāstīt, ka ir krīze, es paskatos uz savu miskasti un redzu, ka krīzes nav, norādīja Kreituse.

Jānis Ikstens un Ilga Kreituse par Rīgas domes atlaišanu
00:00 / 01:36
Lejuplādēt

Viņa sprieda, ka rīdziniekiem varēja vieglāk  iestāstīt, ka ir zināmā politiskā krīze, kad bija korupcijas skandāls “Rīgas satiksme”, tad politisko atbildību varēja attiecināt uz visu domi un lēmums par domes atlaišanu izskatītos loģiskāks un pamatotāks, “šobrīd tas izskatās nedaudz aiz matiem pievilkts”, sacīja Kreituse.

KONTEKSTS:

Ministrs Juris Pūce rosina atlaist Rīgas domi. Par to vēl būs jālemj valdībai, bet gala lēmumu pieņems Saeima. Pūces vadītā ministrija secinājusi, ka, organizējot atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, vairākkārtēji un sistemātiski izdarīti pārkāpumi. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.

Tāpat vēstīts, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 14. novembrī reģistrēja divas iniciatīvas grupas parakstu vākšanai par esošās Saeimas atsaukšanas referenduma rosināšanu. Parakstu vākšanai tika reģistrēta biedrības "Varu Latvijas tautai" un Centra partijas iniciatīva. Ņemot vērā, ka abi iesniegumi bija par vienu un to pašu jautājumu, CVK lēma, ka vienai iniciatīvai reģistrējamas divas iniciatīvas grupas. Tām nupat pievienota mediķu iniciatīva vākt parakstus Saeimas atsaukšanas rosināšanai.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti