Viņš norādīja, ka glābšanas darbi varētu sākties ap 23 vakarā un ilgt līdz četriem rītā. Pēc viņa teiktā, tieši tagad un gaidāmajā naktī kaitbordistu un inventāru ir vislielākās iespējas atrast. Pēcāk straume, iespējams, iegriezīsies un cerības samazināsies. Meklēšanas darbu organizācija notiek arī sociālajos tīklos.
Muitnieks atzina, ka patlaban aizvien nav sapratis, kā nelaime varēja notikt. Viņš arī neņēmās vēl teikt, kas būtu jādara, lai šādi notikumi vairs neatkārtotos.
Savukārt Krasta apsardzes dienesta priekšnieks, komandleitnants Andris Skribis norāda, ka ir labi, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests negāja jūrā glābt kaitbordistu. Pretējā gadījumā šobrīd, iespējams, notiktu vairāku cilvēku meklēšana.
Viņš akcentēja, ka pašiem kaitbordistiem arī jābūt labāk redzamiem – nepieciešamas GPS aproces un biezākam hidrotērpam. Skribis piebilda, ka kuģis uz notikuma vietu nevarētu doties, jo tas būtu bīstami pašam meklējamajam, kurš tumsā nebija redzams.
Arī VUGD operatīvais priekšnieks Gundars Bāliņš atzina, ka pašiem kaitbordistiem nepieciešams apzināties risku un saprast, vai gatavi to uzņemties.
Glābēji izsaukumu uz Dundagas novadu saņēma sestdien pēc pulksten.15. Krastā palicēji ziņoja, ka sportists iepūsts jūrā un pazudis no viņu redzesloka.
Rajons, kur pazudis sportists, trīs reizes pārmeklēts ar helikopteriem un divas reizes - ar kuģiem. Tomēr vēlāk glābšanas darbi tika pārtraukti.
„Meklēšana tiek pārtraukta pēc zināma laika perioda, kad mums tomēr nav vairāk cerības, ka persona var izdzīvot šādos laika apstākļos pie tāda ekipējuma, kāds viņam bija. Un tad mēs pieņēmām lēmumu par meklēšanas pārtraukšanu,” Talsu TV pirmdien sacīja Skribis.
Galvenā bīstamība Kolkas ragā ir Kolkas raga sēklis, jo tas nepārtraukti mainās vēju un jūras straumju ietekmē. Tad, kad ir dienvidrietumu vēji, kas nāk no Ventspils puses uz Kolkas ragu, rodas vislielākās straumes. Šādā laikā nedrīkst ne peldēties, ne braukt jūrā. To nedara pat pieredzējuši zvejnieki. „Cik es esmu novērojis, tad viņi jau visi apzinās un zina to, ka pats rags ir bīstams. Tāpēc visi cenšas, teiksim, ja tas ir Lieljūras pusē, netuvoties pašam ragam,” saka SIA “Kolkasrags” direktors Jānis Dambītis.
Tālbraucējs kapteinis Visvaldis Feldmanis ļoti labi pārzina Kolkas raga ūdeņus un pats nereti ir brīdinājis peldētājus par iespējamām nelaimēm uz ūdens. Viņš zina, kad jūra ir labvēlīga, bet kad labāk tajā neiet. „Nekad Kolkā nav tāda vieta, kur nebūtu lēns laiks. Vai nu līcī ir vējš, vai Lielā jūrā. Ir tikai jāzina, kurā pusē iet, kurā pusē sportot. Aizej, domā, ka tu esi par visiem varenāks, tad te ir rezultāts,” uzsver tālbraucējs, kapteinis Visvaldis Feldmanis.
Ūdens sporta cienītāji aktīvi atpūšas Kolkas piekrastē, ķerot viļņus atklātajā jūrā vai līcī. Kā atzīst Feldmanis, nereti pie nelaimēm vainīga esot pašu pārgalvība, jo ekstrēmisti vēloties pārbaudīt savus spēkus.
Kopš 2003. gada gan nav bijis neviens gadījums, kad cilvēks ienests jūrā un pazudis.
