Panorāma

Vērtē TV kanālā “Doždj” izteikto atbalstu Krievijas armijai

Panorāma

Panorāma

Kaimiņvalstu mediju piedāvājums pierobežā joprojām plašs

Kaimiņvalstu mediju piedāvājums Latvijas austrumu pierobežā – aizvien plašāks par vietējo

Kaimiņvalstu mediju piedāvājums pierobežā aizvien plašāks. To šonedēļ netālu no Latvijas–Krievijas robežas konstatēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāvji. Virszemes apraidē pieejamos vietējos bezmaksas televīzijas kanālus pierobežā var redzēt un vismaz divas radio programmas var dzirdēt. Iespējas Latvijas austrumu pierobežā paplašināt mediju piedāvājumu, cenšoties izkonkurēt Krievijā un Baltkrievijā ražoto saturu, ir, taču ne visas tiek izmantotas.

Ko televizorā rāda skaidrāk un radio dzird labāk – Krievijas un Baltkrievijas vai Latvijas medijus? To šonedēļ uz pierobežu devās skaidrot mediju pārstāvji, uzraugi un politikas veidotāji. LVRTC norādīja, ka, piemēram, 2020. gadā no visām 18 saņemtajām sūdzībām par problēmām uztvert Latvijas kanālus visās noskaidrojies, ka pie vainas ir cilvēku nezināšana, kā pareizi uzstādīt antenu vai tas, ka tā nolietojusies, nevis valsts infrastruktūra. 

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols sacīja: "Signāls mūsu virszemes bezmaksas programmām ir pakāpi spēcīgāks nekā kaimiņvalstu programmām, bet kaimiņvalstu programmas, protams, arī ir uztveramas."

Un to klāsts ir plašs, ar antenu uztveramo Krievijas un Baltkrievijas bezmaksas kanālu ir daudz vairāk nekā Latvijas virszemes apraidē nodrošināto bezmaksas kanālu. 

Aizpurvē, netālu no Latvijas–Krievijas robežas, apraides masts uzstādīts pirms trīs gadiem. Tiesa, ne visas Latvijas Radio stacijas no tā tiek raidītas. Tam ir divi iemesli – trūkst brīvu frekvenču un trūkst naudas analogās apraides pakalpojuma apmaksai. Turklāt jau esošās izmaksas augušas. Lai tās segtu, Latvijas Radio cer uz valsts atbalstu, apgalvoja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis. 

SEPLP priekšsēdētājs norādīja: "Protams, prioritāte ir tas, lai dzirdētu pirmo programmu, kur ir ziņas, informatīvi analītiskie raidījumi, un Latvijas Radio 4, kas ir domāts tieši mazākumtautībām, kuru Latgalē ir vairāk. Bet nu būtu jātiecas uz to, lai arī pārējās Latvijas Radio programmas būtu brīvi pieejamas."

Tikmēr komercradio interese par raidīšanu Latgalē šogad pieaugusi, vērtēja Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Uz brīvajām frekvencēm konkursos Daugavpilī, Rēzeknē pieteikušies daudzi, par mazāk apdzīvotākām vietām interese ir mazāka. Tāda ir arī pierobeža. 

Ar antenu uztveramo kaimiņvalstu mediju piedāvājums gan ir plašs.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs atzīmēja: "Ja mēs runājam par lineāro apraidi, kas ir uztverama ar antenām samērā šaurā joslā gar robežu, tur mēs neko izdarīt nevaram."

Savukārt NEPLP locekle Ieva Kalderauska norādīja: "Ir izskanējušas spekulācijas par to, ka mēs varētu kaut kādā veidā slāpēt šos signālus vai celt sienas. Eiropas līmenī, cik mums zināms, nekas tāds netiek darīts, un es arī neesmu pārliecināta, ka mēs to drīkstētu darīt."

Kultūras ministrijā vēl lielas cerības liek uz mēģinājumiem veicināt medijpratību jeb to, lai iedzīvotāji spētu atpazīt melus vai propagandu. Šoruden Latvijas Universitātes pētnieki 21 austrumu pierobežas skolā jauniešiem mācīja, kā atpazīt naida runu, kā pārbaudīt attēlu autentiskumu, kā strādā sociālā tīklā "TikTok" algoritmi. Stāstīt par medijpratību vēl iepriekšējos gados valsts aicināja pašus medijus, atsevišķi tam piešķirot finansējumu. Šogad kategorijas "Medijpratība" Mediju atbalsta fondā vairs nav. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti