Igaunijā pastāv sistēma, ka ledus tiek pasludināts par bīstamu, kad to par tādu atzīst atbildīgie dienesti. Ja makšķernieki kāpj uz bīstama ledus, sodi gan draud, tomēr Tallinas Glābšanas operāciju koordinācijas centra vadītājs Ivars Treffners uzsver, ka tiem ir vairāk preventīvs raksturs.
Makšķerniekus biežāk vienkārši nodzen no ledus, un tikai īpaši nepaklausīgiem var nākties samaksāt, situāciju Igaunijā raksturoja Treffners.
Lai gan Lietuvā ar jūru robežojas tikai viens rajons, arī tur šāda kārtība sen jau pastāv. Lietuvas Glābšanas un ugunsdzēsības dienesta Klaipēdas nodaļas vadītājs Gedemins Karaljus skaidroja: „Pašvaldība pieņem rīkojumu pavasarī, kad jau kļūst bīstami iziet uz ledus. Viņi izliek zīmes, ka makšķerēšana jau aizliegta, bet ziniet – zīmes ir zīmes, bet cilvēki tik un tā riskē ar dzīvību. Tādēļ ir paredzēta administratīvā atbildība par šo pārkāpumu.”
Glābēji cer rast risinājumu
Ļoti līdzīgu risinājumu beidzot cer ieviest arī Latvijas glābēji. „Viens no mūsu priekšlikumiem, visticamāk, būs, ka mēs rosināsim pašvaldības iekļaut savos saistošajos noteikumos prasību, ka kāpt uz ledus tā bīstamības periodā ir aizliegts un par to pienākas sods,” sacīja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš.
Ideju prasīt pārgalvjiem atmaksāt glābšanas operāciju izdevumus viņš gan stingri noraida: „Tas, man liekas, ir tāds padomjlaiku risinājums. Krievijas federācijā vēl joprojām pie šāda risinājuma pieturās, bet ir ļoti grūti šo visu situāciju aprakstīt un juridiski pareizi to noformulēt.’’
Sodīšanu atbalstīt nesteidz
Tikmēr iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) aģentūrai BNS pauda pārliecību, ka ieviest sodus par kāpšanu uz trausla ledus nav efektīvākais līdzeklis, kā atturēt cilvēkus no šādas rīcības.
Labākas metodes esot brīdinājuma zīmes un preventīvi pasākumi, uzskata iekšlietu ministrs.
Arī Latvijas makšķernieku asociācija nesteidz paust atbalstu ierosmei par pārgalvju preventīvo sodīšanu. Tā vietā tiek izvirzīta versija – likt izglābtajiem atmaksāt glābšanas operācijas izmaksas: „Es domāju, ka ar sodu sistēmu arī nekas nebūs panākts, bet ar kompensēšanu noteiktas summas... Teiksim ir aprēķināts, cik šie 230 cilvēki izmaksāja...šie glābšanas darbi. Un sadalīt uz galviņām.”
Ne visur ledus vienāds
Daudzkārtējās Latvijas Zemledus makšķerēšanas čempionkomandas kapteinis Normunds Grabovskis pievienojas viedoklim, ka būtu jāliek pārgalvjiem maksāt par glābšanas operācijām. Viņš neizslēdz arī soda naudas ieviešanu par iešanu uz ledus pēc tam, kad tas pasludināts par bīstamu. Piemēram, Igaunijā sodi par to esot milzīgi. „Latvijas bāleliņi ir maksājuši tādas soda naudas, kādas prezidents nopelna pusgadā. Un viss. Diviem trijiem pietiek samaksāt un vairāk neviens uz ledus pēc lieguma nelien,” sprieda makšķernieks.
Tomēr ledus ne visur ir vienāds, un Grabovskis ieskatā ledus bīstamību būtu jāvērtē katrai pašvaldībai atsevišķi. Lai makšķernieki Ainažos nekreņķētos, ka viņiem aizliegts kāpt uz ledus, tādēļ, ka Ventspilī iestājies atkusnis.
Nākamajā otrdienā iecerēta VUGD un visu pārējo piektdienas glābšanas operācijā iesaistīto iestāžu sanāksme. Pēc tās arī varētu tikt izvirzīti jau konkrētu likumu izmaiņu piedāvājumi. Līdz tam, kāpt uz bīstama ledus makšķerniekiem liegs tikai veselais saprāts.
