De Facto

De Facto

De Facto

«ABLV Bank» 50 miljonu lietā kriminālprocess arī pret Berni

Aicina izvērtēt KPV LV ministru padomdevēju ietekmi

Kaimiņš aicina premjeru izvērtēt «KPV LV» ministru padomdevēju ietekmi

Pēc divām nedēļām uz kongresu sanāks partija “KPV LV”, kas Saeimas vēlēšanās ieguva otru lielāko vēlētāju atbalstu, taču jau frakcijas darba pirmajos mēnešos konfliktu dēļ sāka zaudēt kādreizējos līderus. Nu kārta ir pienākusi vienam no partijas līdzpriekšsēdētājiem un dibinātājam Artusam Kaimiņam. No frakcijas viņš jau ir izslēgts, taču no partijas vismaz pagaidām pats neaiziet un tā vietā rosina biedru balsojumu par “KPV LV” pašlikvidēšanos.

Kaimiņš Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” apgalvo, ka partija esot mainījusies un tagad pārstāvot atsevišķu ietekmīgu personu intereses. Savukārt

“KPV LV” frakcijas vadība Kaimiņu sauc par suni uz siena kaudzes un viņa aicinājumu par partijas likvidēšanu nopietni neuztver. 

Partija “KPV LV” šobrīd valstij nodarot vairāk ļaunuma nekā labuma, tāpēc februārī gaidāmajā kongresā biedriem būtu jānobalso par politiskā spēka pašlikvidēšanos. Tik skaļu aicinājumu šonedēļ publiski pauda partijas līdzpriekšsēdētājs un dibinātājs Artuss Kaimiņš, kuru, tāpat kā deputātu Aldi Blumbergu, “KPV LV” Saeimas frakcija pirms pāris nedēļām izslēdza no savām rindām, jo abi jau sen neesot bijuši komandas spēlētāji.

Otrs partijas līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs uzskata, ka šis Kaimiņa paziņojums apliecinot, ka lēmums viņu izslēgt no frakcijas bijis pareizs: “Ja Artuss Kaimiņš būtu valstsvīrs, viņš teiktu: “Par spīti domstarpībām, es turpināšu strādāt.” To viņš nav pateicis. Viņš ir pateicis: ja nav man, tad nebūs nevienam. Un tas ļoti labi raksturo šo personu. Ir tāds izteiciens – suns uz siena kaudzes. Un, manuprāt, šādi izteicieni par partijas likvidēšanu ir, pirmkārt, nenopietni. Otrkārt, tie noņem atbildību. Mēs, partijas kodols, mēs domājam, kā pildīt solījumus. Artuss Kaimiņš grib likvidēt partiju, kas vienīgā var pieprasīt solījumu pildīšanu.”

Gada sākumā “KPV LV” no valsts budžeta saņēma 320 tūkstošus eiro – tā ir puse no šā gada valsts finansējuma, kas partijai piešķirts saskaņā ar jaunajiem grozījumiem Partiju finansēšanas likumā. Lai gan Kaimiņš arī atbalstīja likuma grozījumus, nu viņš uzskata – “KPV LV” tagadējā veidolā no šīs naudas būtu jāatsakās, jo partija tiek izmantota savtīgām interesēm.

“Runa ir par cilvēkiem, kas, manuprāt, regulē šos ministrus. Un tā nav partijas valde, tie nav frakcijas deputāti. Manuprāt, un tas ir laikam oficiāli, ka Nemiro kunga, mūsu ekonomikas ministra, padomdevējs, oficiālais padomnieks ir Pāvels Rebenoks. Šajā gadījumā, manuprāt, Pāvels Rebenoks tirgojas ar ietekmi un principā, manuprāt, Pāvels Rebenoks ir darba devējs Nemiro kungam un darba uzdevumu devējs,” pauž Kaimiņš.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (''KPV LV'') to noraida: “Rebenoka kungs man nekad nav bijis priekšnieks. Savukārt es nenoliedzu, ka mums ar viņu ir izveidojusies ļoti laba sadarbība juridiskā plāksnē, arī kā cilvēku es viņu personīgi pazīstu. Līdz ar to, teiksim, viņa ietekme Ekonomikas ministrijā ir tāda, ka viņš sniedz man juridiskus padomus. Un mums ļoti bieži jāpieņem lēmumi attiecībā par dažādiem juridiskiem aspektiem, jo mēs taču normatīvos aktus arī izdodam, un te mēs ļoti cieši sadarbojamies. Es to nekādā veidā nenoliedzu.” 

Bažas Kaimiņš pauž arī par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (''KPV LV'') padomdevējiem: “Oficiāli tas ir Māris Gulbis, kurš ir bijušais iekšlietu ministrs arī bijis. Bet man ir informācija, manuprāt, ka tas ir gan Guntis Rāvis, gan [Guntis] Indriksona kungs, iespējams, arī [Bislans] Abdulmuslimovs. Tas ļoti daudz ko izsaka. Mans uzdevums ir pabrīdināt: tā vairs nav tā partija, kuru mēs dibinājām. Tie vairs nav tie mērķi.”

Arī Ģirģens aizkulišu spēlētāju iespējamo ietekmi uz savu darbu noliedz: “Es esmu lasījis dažādus rakstus “Latvijas Avīzē”, ka piesauc manu saistību ar Šleseru vai vēl kaut kādiem oligarhiem. Absolūti noliedzu šāda veida spekulācijas. Es personīgi nepazīstu Šleseru, neesmu ar viņu ticies un nepazīstu personīgi arī citus oligarhus, neveidoju nekādas attiecības.”

Visi “KPV LV” ministri uzskata, ka Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā, kurai šonedēļ apritēja gads, ir strādājuši labi, un Kaimiņa pārmetumi, arī par iespējamu Aināra Šlesera vai Aivara Lemberga ietekmi uz partiju, neesot pamatoti.

To apgalvo arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV): “Nu, ja Kaimiņa kungs tā apgalvo, ka kādam ir kādi kontakti vai sakari, tad droši vien tikai viņš var uz tiem jautājumiem atbildēt. Bet es arī neesmu dzirdējusi, ka vispār mūsu partijai būtu kādreiz kādi sakari bijuši vai kontakti ar oligarhiem.”

“KPV LV” frakcijā no sākotnējiem 16 deputātiem nu ir palikuši 10. Iecerēta arī partijas nosaukuma nomaiņa. Vai pašiem biedriem ir saprotams, kas tad īsti tagad ir “KPV LV”? Jā – tā vairs nebūšot viena vai dažu līdera partija, apgalvo otrais līdzpriekšsēdētājs Zakatistovs, kurš arī noformulējis partijas vērtību kodolu: “Mūs interesē taupība; mūs interesē drošība dažādos tās aspektos; un skaidra nākotne Latvijas iedzīvotājiem. Šis ir tas mūsu kodols. Ja mēs domājam par zinātniskiem vārdiem, tad mēs esam fiskāli konservatīvi.”

Partija plāno plašāk izvērst savu darbību reģionos, kur vairāki potenciālie biedri jau gaidot galīgo norobežošanos no Kaimiņa,

stāsta “KPV LV” domes priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens, kurš ir arī Zakatistova vietnieks frakcijā: “Mēs esam braukuši jau pa Latviju un runājuši ar novadu domju deputātiem. Mums ir cilvēki, kuri ir teikuši, ka viņi ir gatavi pievienoties un gaida šo soli. Mēs šo soli iesim, un mums būs patiešām arī jauni cilvēki no reģioniem, kuri ir deputāti jau tagad novadu domēs. Viņi pievienosies mums, un mēs iesim ar tādu jaunu vilni jau uz priekšu, un tas būs tieši balstīts jau uz šiem reģioniem.”

Pirms gada pēc publiskajiem konfliktiem ar kādreizējo līdzgaitnieku Kaimiņu gan no partijas, gan no frakcijas tika izslēgts bijušais “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems, kuram vēlāk sekoja vēl trīs frakcijas deputāti, arī trešā partijas līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa. Vai Kaimiņa atstumšana no partijas paver Gobzemam ar domubiedriem iespēju atkal sadarboties ar “KPV LV”, deputāts komentēt nevēlas.

“Nu es nenodarbojos ar kaut kādu baumu apspriešanu. Es neesmu tajā partijā, prasiet tajā partijā. Nu kāds man tur sakars?” saka Gobzems.

Tikmēr Zakatistovs tuvināšanos ar bijušajiem biedriem noraida:

“Cilvēki pa pakšiem runā, ka, iespējams, situācija ar Artusu Kaimiņu ir izveidojusies, lai nogludinātu kaut kādu atgriešanās ceļu Gobzemam, Liepiņai, Sprūdei vai Šmitam. Es to absolūti kategoriski noliedzu, tā nav taisnība.”

Tikmēr Kaimiņš uzsver, ka neatkarīgi no bijušās frakcijas rīcības viņi ar Blumbergu turpinās atbalstīt koalīciju. Savukārt premjeram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība") turpmāko sadarbību ar “KPV LV” tagad vajadzētu rūpīgi izvērtēt, uzskata partijas līdzpriekšsēdētājs: “Es domāju, ka sadarbības partneriem arī ir jāieklausās tajā, un es domāju, ka tā nav, iespējams, jauna informācija viņiem. Es domāju, arī premjeram vajadzētu ieklausīties un saprast, vai tas ir šīs valdības stabilitātes vērts.”

Lai partija pieņemtu lēmumu par darbības izbeigšanu, biedru sapulcē par to jānobalso vairāk nekā divām trešdaļām klātesošo, paredz “KPV LV” statūti. Cik daudzi varētu šo ideju atbalstīt, Kaimiņš prognozēt atturas.

KONTEKSTS:

Pērn aptuveni pusgadu pēc 13. Saeimas vēlēšanām “KPV LV” frakcija, kurā sākotnēji bija 16 deputāti, zaudējusi jau četrus mandātus. Domstarpību dēļ "KPV LV" valde nolēma izslēgt no savām rindām premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu, viņu izslēdza arī no frakcijas. Tāpat "KPV LV" frakciju pameta viena no "opozicionārēm" Linda Liepiņa, bet dienu vēlāk par izstāšanos paziņoja Karina Sprūde.  No frakcijas izstājās arī deputāts Didzis Šmits.

Savukārt šogad janvārī “KPV LV” Saeimas frakcija nolēma no tās sastāva izslēgt partijas dibinātāju Artusu Kaimiņu, kā arī Aldi Blumbergu. Frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs uzskata, ka Kaimiņam jāaiziet no partijas.

Tāpat Zakatistovs paziņojis, ka  “KPV LV” varētu mainīt zīmolu, ko varētu piedāvāt politiskā spēka kongresā 8. februārī un par ko lems biedri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti