Prasības šādu atkritumu apsaimniekošanā katra pašvaldība nosaka savos saistošajos noteikumos. Tā var paredzēt, ka lielizmēra atkritumus, tajā skaitā sadzīves tehniku, baterijas un citas lietas var nodot speciāli paredzētos laukumos. Nereti atkritumu apsaimniekotāji rīko arī dažādas akcijas, kuru laikā no nevajadzīgā var atbrīvoties.
Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Lilija Dukaļska skaidroja, ka iedzīvotāji var arī paši šos atkritumus aizvest uz Getliņu poligonu.
''Ja iedzīvotāji redz, ka pie konteineriem veidojas liela izmēra atkritumu uzkrājumi, par to sākotnēji vajadzētu informēt namu apsaimniekotāju, kuram ir līgums ar atkritumu apsaimniekotāju. Iespējams, šis līgums jau paredz kaut kādus nosacījumus arī liela izmēra atkritumu izvešanai. Attiecīgi namu apsaimniekotājs varēs informēt atkritumu apsaimniekotāju un varbūt arī organizēt šo atkritumu aizvešanu,'' sacīja Dukaļska.
Šādi vajadzētu rīkoties godprātīgiem iedzīvotājiem. Tomēr nereti mēbeles un cita veida nestandarta atkritumi pie konteineriem stāv, taču neviens par tiem atbildību neuzņemas.
Ja ēku apsaimnieko ''Rīgas namu pārvaldnieks'' (RNP), tad par šādiem atkritumiem ziņojot, tos par attiecīgu samaksu arī izved.
''Šādas situācijas principā ir izplatītas visā Rīgas pilsētā. Tajā pašā laikā atkritumi, kas ir piederīgi konkrētajai mājai, tiek izvesti. Šajā gadījumā šis maksājums dalās kopumā uz visu māju,'' skaidroja RNP pārstāvis Krists Leiškalns.
''Rīgas namu pārvaldniekam'' nav resursu, lai izkontrolētu ļaunprātīgi atstātos atkritumus, tāpēc nereti gadās, ka par kādas personas neizdarību, nākas maksāt citiem.
''Tomēr pašiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāievēro kritēriji par atkritumu izmešanu un arī papildus jāiesaistās šajā uzraudzībā. Un situācijās, ja tiek fiksēts, ka atkritumus, īpaši, kas attiecas uz būvgružiem un tā tālāk, vai tiek izgāzti atkritumi, kurus nedrīkst izgāzt – tās ir gan riepas, gan sadzīves tehnika, kas arī nav klasiskie atkritumi, – mēs lūdzam dzīvokļa īpašniekus tostarp vērsties arī pie pašvaldības policijas,'' klāstīja Leiškalns.
Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvis Toms Sadovskis atklāja, ka policijā ar zināmu regularitāti šādi iesniegumi nonāk.
''Ja ir runa par lielgabarīta atkritumu izmešanu, tad parasti runa ir par attiecīgā nama kaimiņiem, līdz ar to parasti jau iedzīvotāji paši zina, kura dzīvokļa iedzīvotāji ir tie, kas šo pārkāpumu izdarījuši.
Tāpat regulāri saņemam arī no namīpašniekiem iesniegumus, kur jau viņi pievieno ēkas videonovērošanas kameru ierakstus, kur pašu pārkāpēju vai arī viņa automašīnu ar numura zīmi var redzēt. Un tad jau ir iespējams ne tikai identificēt šo pārkāpēju, bet arī konkrēti pierādīt, ka viņš ir tas, kurš ir pārkāpumu veicis,'' skaidroja Sadovskis.
Ja iedzīvotāji plāno lielākus labiekārtošanas darbus, tad VVD iesaka pasūtīt šim mērķim speciālu konteineru, nevis atkritumus patvaļīgi kaut kur atstāt. Savukārt apkārtējie par šādiem novērojumiem var ziņot speciāli izveidotā aplikācijā "Vides SOS", tad dienests izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā tālāk informāciju nodos atbildīgajām iestādēm.
Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu pašvaldības policija var piemērot brīdinājumu, kā arī naudas sodu no 70 līdz 1000 eiro.
Savukārt informācija par speciālajiem atkritumu nodošanas punktiem pieejama mājaslapā "atkritumi.lv", kā arī pašvaldību mājaslapās.
