Ogrēnietis Edijs pirms gada atgriezās Latvijā, bet vairākus gadus viņš strādāja un mācījās Lielbritānijā. Tur piedzīvoja smagu autoavāriju, kā rezultātā guva mugurkaula traumu, un tagad viņa darba iespējas ir ierobežotas. Bet šobrīd viņš apgūst bārmeņa iemaņas, lai uzsāktu darbu kafejnīcā Ogrē.
"Es esmu mēģinājis daudz kur, bet man manas muguras traumas dēļ nevarēju strādāt, atteica, jo man izglītība ar tāda, kā ir – namdaris, par kuru es nestrādāšu," pastāstīja Edijs.
Šobrīd kafejnīcā, kas ir reģistrēta kā sociālais uzņēmums, jau pusotru mēnesi strādā divi cilvēki ar īpašām vajadzībām. Darbinieki Inese un Andris uzsvēra – tā ir iespēja nopelnīt papildu naudu, kā arī socializēties.
Viesmīle Inese sacīja: "Te var parunāties ar cilvēkiem, daudz ko iegūt visu no tā, tāpēc man patīk te vienkārši nākt."
Savukārt par saimnieciskajiem darbiem kafejnīcā atbildīgais Andris piebilda: "Nu, es esmu pirmām kārtām kolektīvā, es esmu komandā. Tātad es kaut ko varu, es neesmu tikai tā, ka atkarīgs no valsts palīdzības. Es esmu optimists un cīnos, un šis darbs man dod iespēju."
Uzņēmums "Zelta liepa debesu bļodā" pašvaldības izsludinātajā konkursā ieguva uz desmit gadiem bezatlīdzības lietošanā kafejnīcas telpas pilsētas centrā, apņemoties pusi no personāla nodarbināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām.
Kafejnīcas saimnieks Kristaps Zagorskis skaidroja: "Mēs esam iegādājušies dažas planšetes, ar ko šiem cilvēkiem būs vieglāk strādāt, planšetēs cilvēks varēs pasūtīt ēst, nebūs jāpieraksta ar roku."
Šis uzņēmums gan ir jau otrais, kas saimnieko kafejnīcas telpās. Ogres pašvaldībai nācās ar iepriekšējo līgumu lauzt, jo netika izpildītas saistības. Pašvaldībā norādīja – tas lika vēl striktāk vērtēt otrās kārtas dalībniekus.
Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale norādīja: "Šajā te sarunā konkursa ietvaros tas arī nostiprinājās, ka uzņēmējam ir jāstrādā roku rokā ar pašvaldību. Te neiet runa par atbalsta mehānismiem, bet par sabiedrības informēšanu, par šo personu piesaisti."
Šobrīd Latvijā no reģistrētajiem 209 sociālajiem uzņēmumiem aktīvi darbojas 189, un no tiem vien pieci strādā ēdināšanas jomā.
Kā skaidroja Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācijā, pašvaldībām ir liela loma, lai konkrētā novadā attīstītos sociālā uzņēmējdarbība, par ko liecina arī Ogres pašvaldības pieredze. Asociācijas direktore Regita Zeiļa informēja: "Mēs redzam tiešām, ka, kopš Ogre ir izteikusi šo te atbalstu sociālās uzņēmējdarbības jomai, tieši Ogres novadā reģistrēti jauni sociālie uzņēmumi. Un tajā vietā arī rodas šī te vilkme un vēlme radīt jaunus sociālos uzņēmumus."
Latvijā sociālā uzņēmuma likums ir spēkā no 2018. gada. Pēc sociālas uzņēmējdarbības asociācijas datiem, teju 30% uzņēmumu darbība saistīta ar darba integrāciju, 20% ar izglītību un 17% ar sportu, veselību un medicīnu.
