ĪSUMĀ:
- Igaunijā valsts aizsardzības dienestam liels atbalsts.
- Latvijā plāno līdzību obligāto dienestu kā Igaunijā; pieejamie dati par atbalstu neliecina.
- Pētnieki par obligāto dienestu izsaka argumentus gan "par", gan "pret".
Eiropas Savienībā astoņās valstīs ir obligātais aizsardzības dienests, un tās ir: Igaunija, Austrija, Kipra, Dānija, Somija, Grieķija, Zviedrija un Lietuva, kas dienestu atjaunoja 2015. gadā.
Valsts aizsardzības dienests Igaunijā
Igaunijā valsts aizsardzības dienests nemainīgi pastāv jau kopš neatkarības atjaunošanas. Skolās ir ieviests valsts aizsardzības kurss, par kura obligātumu lemj pati skola. Skolēni mācās gan teoriju, gan praktiskās nodarbības, lai prastu apieties ar ieroci, kā arī sniegt pirmo palīdzību. Piemēram, Gustava Ādolfa ģimnāzijā kurss ir obligāts gan meitenēm, gan puišiem.
Gustava Ādolfa ģimnāzijas audzēknis Emīls pastāstīja: "Igaunijā militārais dienests ir jau daudzus gadus, un tas nevienu īpaši neuztrauc. Iestāšanās pēc vidusskolas ir labs laiks, kad to izdarīt, un miers. Pēc tam vari studēt universitātē, sākt strādāt. Es vēlos darboties loģistikā, jo man interesē mehānika. Gribu nokārtot autovadītāja apliecību."
Iepriekš jaunietis domājis, ka, iespējams, militārais dienests viņam nav piemērots, bet tagad problēmas neredz. Līdzīgi spriež arī audzēknis Olivers. Viņš norādīja: "Iepriekš es biju nedaudz skeptisks par obligāto dienestu, jo es domāju, ka tas sabojās manus 11 mēnešus.
Bet pēc valsts aizsardzības kursa sapratu, ko no manis prasa. Patiesībā gaidu to.
Pirms kursa es īsti neko nezināju par Igaunijas armiju un tās aizsardzību kara gadījumā. Tagad es esmu iemācījies, kādi bataljoni ir Igaunijā un kāda būs to rīcība, ja kāds mums uzbruks."
Igaunijas Aizsardzības ministrijas padomnieks aizsardzības gatavības jautājumos Martins Reisners pastāstīja, ka valsts aizsardzības dienestā ir divi varianti:
- 11 mēneši, kur sagatavo līderus, seržantus un, piemēram, autovadītājus, kuru apmācības aizņem ilgāku laiku;
- astoņi mēneši dienestā ir paredzēti ierindnieku, kaprāļu sagatavošanai – viņu apmācība nav tik specifiska.
Obligātā karaklausības attiecas uz puišiem vecumā no 17 līdz 27 gadiem. Vispirms jāiziet veselības pārbaude, ja tajā ir problēmas, tad ir laiks uzlabot veselību. Ja viss kārtībā, ir iespējams pieteikties dienestam brīvprātīgi, negaidot pavēsti. Tad var izvēlēties, kādā nodaļā nokļūt. Ja jaunietis nepiesakās pats, tad viņš tiek iesaukts. Pieteikties var arī kopā ar draugiem un klases biedriem. Tad var visu dienesta laiku palikt kopā.
"Es un mani 15 klases biedri izlēmām dienēt kopā.
Tas notika tik vienkārši. Galu galā nonācām šeit – artilērijas bataljonā," pastāstīja Igaunijas Aizsardzības spēku artilērijas bataljona karavīrs Uku Rosimelders. Viņš pats ir šoferis – specializējas auto vadīšanā.
Igaunijā ik gadu izdodas iesaukt ap 3500 cilvēku. Pēdējos gados dienestam vairāk jaunieši piesakās paši, nevis gaida, kad viņus iesauks. Brīvprātīgo īpatsvars – 2018. gadā bija tikai 29%, savukārt šogad – jau aptuveni 63%.
Sods par izvairīšanos no dienesta sākotnēji ir līdz aptuveni 1200 eiro, bet draud arī cietumsods. Savukārt, ja jaunietis studē vai strādā, tad augstskolai vai darba vietai ir pienākums viņa vietu uz dienesta laiku saglabāt.
Pamata apmācība dienestā ietver gan iemaņas apieties ar ieroci, rakt tranšejas, gan arī pierast pie disciplīnas. Tālāk jaunieši sadalās dažādos virzienos. "Aizliegtais paņēmiens" devās uz Igaunijas Aizsardzības spēku Kiberpavēlniecību. Tās projektu vadītājs Kristo Pals pastāstīja, ka Kiberpavēlniecībā darbojas virtuālajā vidē.
"Es šeit pieņemu visus gudros čaļus. Par laimi mums ir daudz skolu. Igaunijā informācijas tehnoloģijas ir ļoti populāras, tāpēc man ir iespējas izvēlēties," stāstīja Pals.
Jaunieši darbojas ar kiberdrošību, dažādu aplikāciju veidošanu un izmantošanu, lai palīdzētu Igaunijas Aizsardzības spēkiem. Darba diena sākas plkst.6 un beidzas 17. Jaunietis var palikt kazarmās vai arī doties uz mājām. Kiberpavēlniecībā nokļūst tie, kuri jau nodarbojas ar programmēšanu un datorzinātnēm. Piemēram, karavīrs Rivo Aidla mācās programmēšanu un armijā iziet praksi.
"Aizliegtais paņēmiens" viesojās arī Igaunijas militārajā bāzē Tapā, kur uzturas kājnieki, pretgaisa aizsardzības divizions, artilērijas bataljons, arī sabiedrotie – NATO kaujas grupa, kā arī jaunieši, kas iziet valsts aizsardzības dienestu. No šejienes gan katru vakaru īsti neviens mājās neiet, jo tas nav īsti praktiski. Tas iespējams brīvdienās.
Igaunijas Aizsardzības spēku 1. kājnieku brigādes štāba virsseržants Marko Taluste pastāstīja, ka pēc dienesta var gadīties, ka vismaz reizi trijos gados nāksies doties atpakaļ un piedalīties lielākās mācībās vai vingrinājumos kopā ar savu bataljonu, lai atsvaidzinātu zināšanas.
Dienestā esošiem jauniešiem tiek nodrošināts apģērbs, ekipējums, ēdiens un dzīves vieta un līdzās tam katrs mēnesī saņem vēl arī 115 eiro, kas vairāk esot simboliska summa. Ja jaunietim mājās ir bērns, tad gan piemaksa par katru bērnu ir 900 eiro mēnesī, lai ģimene neizjustu to, ka viņš dienesta laikā nevar pelnīt naudu.
Igaunijas sabiedrībā dienestu atbalsta. 2022. gada pavasarī veikta aptauja parāda – no iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā 80% saka, ka šāds dienests ir vajadzīgs.
Latvijā aizsardzības dienests varētu būt nākamajā vasarā
Ja politiķi pagūs vienoties, tad pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā Latvijā varētu būt nākamajā vasarā. Galvenā cerība uz brīvprātīgajiem, kuriem plānots maksāt līdz 600 eiro mēnesī.
Latvija 2007. gadā no obligātā dienesta atteicās, tomēr tagad valdība uzskata, ka jābūt vairāk militāri sagatavotu cilvēku. Tā ir Latvijas atbilde Krievijas sāktajam karam Ukrainā.
Tāpat arī novērojams, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) veidojas "kadru caurums".
NBS komandieris Leonīds Kalniņš šogad vasaras vidū paziņoja, ka rekrutēšanas tempi ir krasi samazinājušies. Iepriekš gadā varēja rekrutēt ap 300 jauniešu, bet šogad līdz vasaras vidum tikai 98. Oktobrī "De facto" vēstīja, ka plānotais karavīru daudzums pret faktisko situāciju atšķiras par vairāk nekā 400. Iemesli varētu būt gan demogrāfiskā bedre, gan arī nemotivētība uz militāro karjeru, algas jautājums. Tāpat tās varētu būt arī bailes, redzot Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Likums par valsts aizsardzības dienestu pagaidām ir jaunās Saeimas ziņā. Pašlaik esot panākta politiskā vienošanās par to, kā arī dienests ir ierakstīts valdības deklarācijā.
Latvijā aizsardzības dienests varētu būt līdzīgs kā Igaunijā. Sākumā pamata apmācība, pēc tam dažādu militāro specialitāšu virzieni. Tāpat arī visu dienesta laiku, visticamāk, nebūs jāuzturas kazarmās.
Gan ministrija, gan arī NBS ļoti cer, ka lielākā daļa pieteiksies brīvprātīgi. Ne velti plānota arī dubultā 600 eiro piemaksa. Savukārt NBS ļoti cer, ka daļa no iesauktajiem ne tikai nodienēs un aizies, bet armijā arī paliks.
NBS pārstāvis pulkvedis Māris Gavrilko pastāstīja: "Uz doto brīdi mūsu kapacitāte ir 700 karavīru. Ir, protams, ir dažnedažādi iespējamie risinājumi, piepirkt konteinerus. Tas, ko mēs negribam, ir izvietot karavīrus kaut kādās teltīs." Tādējādi, ja dienestā grib izmitināt 6000, tad jāizbūvē infrastruktūra, kas spējīga vēl uzņemt apmēram 5000 karavīru. Tāpat ir arī izmaksas par ekipējumu, ēdināšanu.
Latvijā nav datu par to, cik cilvēku atbalsta valsts aizsardzības dienestu, bet NBS komandieris Kalniņš par 2021. gada datiem pastāstīja, ka
Latvijā obligāto dienestu atbalsta 14% sabiedrības.
No aptaujātajiem vecumā no 17 līdz 24 gadiem – tikai 10% atbalsta obligāto dienestu. Tiesa, šie dati bija pirms 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā.
Pētniekiem ir gan "par", gan "pret" argumenti obligātajam dienestam
"Aizliegtais paņēmiens" aptaujāja arī divus pētniekus. Vičenzo Bove, profesors no Anglijas, no Vorvikas Universitātes, kurš analizējis obligāto militāro dienestu, pret to ir ļoti kritiski noskaņots. Pēc viņa teiktā, mūsdienās karam nepieciešama ilgāka apmācība nekā viens gads. Tāpat obligātajā dienestā tiek tērēta nauda, ko varētu izmantot, lai attīstītu ekonomiku. Bove bažījas arī par produktivitātes trūkumu obligātā dienestā.
Savukārt Tonijs Ingesons no Lundas Universitātes Zviedrijā ir dienējis pats, 2020. gadā veidojis pētījumu par obligāto dienestu, demokrātiju un pilsonisko aktivitāti, kā arī pēta arī militāro politiku. Viņš uzskata, ka šāds obligātais dienests Krievijai tuvu esošajām valstīm ir nepieciešams.
"Ņemot vērā pieaugošos Krievijas draudus un esošo situāciju, tādām mazām valstīm kā Baltijas valstīm un Zviedrijai tas ir daudz būtiskāk nekā citām.
Mums vajag vairāk personāla, nekā mēs reāli varam iegūt tikai no profesionālajiem karavīriem. Rietumu un Centrāleiropas valstīm – Vācijai, Francija un Lielbritānijai – nav tas pats scenārijs, jo viņām nav jāgatavojas, ka Krievijas tanki iztrieksies cauri visai Austrumeiropai pa taisno līdz viņu teritorijai," stāstīja Ingesons.
Zviedrijā ir jauktā sistēma, kur kopā strādā gan profesionāļi, gan iesaucamie. Ingesons norādīja, šajā risinājumā ir savi izaicinājumi, jo vienmēr ir jautājums par to, cik daudz ierobežoto līdzekļu var tērēt profesionālajiem karavīriem un cik iesaucamajiem. Turklāt iesaucamie pēc dienesta atgriežas civilajās dzīvēs. Tas neesot tikpat ātri pieejams resurss kā profesionālie karavīri. Tomēr tas ļauj "uzkrāt rezerves", kuras pēc tam var izmantot, ja ir vajdzība.
