1926. gadā atjaunotajā Tomes skolas ēkā bērnu balsis nav dzirdamas jau sešus gadus. Pirmajā stāvā visu šo laiku darbojas bibliotēka, bet otrajā soli pa solim tika iekārtots muzejs. Pateicoties dzejnieka meitas dāvinājumam, Jāzepam Osmanim veltītā ekspozīcija bija apskatāma jau pirms diviem gadiem, bet tagad tā kļuvusi par neatņemamu Tomes muzeja daļu.
"Man tas ir ļoti liels pārdzīvojums. Es šodien braucu pār Ķeguma tiltu, skatos uz to māju un atceros, kā viņš mani kādreiz gaidīja. Un tagad es braucu uz muzeju. Tas ir patīkami, ka ir tāda vieta, kur cilvēki varēs atbraukt un iepazīties ar viņa dzejoļu grāmatām, paskatīties viņa rokrakstus un to, kā ir tapušas grāmatas," tā Aija Osmane, dzejnieka Jāzepa Osmaņa meita.
Godinot novada literātus, izveidota arī rakstnieces Regīnas Ezeras pasaule, kas ļauj iepazīties gan ar viņas literāro darbību, gan mīlestību uz dabu. Jaunajā muzejā iekārtota arī telpa, kas stāsta par novada vēsturi, un, protams, arī par Tomes un Rembates slēgtajām skolām. Kā norāda muzeja vadītāja, tas, ka šodien tomēnieši pulcējušies muzeja atklāšanas svētkos, gan nenozīmējot, ka lielajam darbam ir pielikts punkts.
"Muzejs ir kā bērniņš šūpulītī. Mēs viņu auklējam, un tad viņš aug. Novada telpa vēl ir šūpulītī, taču muzejs veidojas un šodien mēs patiešām varam sagaidīt skatītājus jau katrā telpā," stāsta muzeja vadītāja Ligita Ādamsone.
Lielākais prieks, ka ēkā ar sarkano jumtiņu atkal valdīs lielāka rosība, ir pašiem tomēniešiem. Šim notikumam par godu sarīkots arī pirmais pagasta salidojums.
"Kā Jāzeps Osmanis raksta mūsu Ķeguma himnā - mums šeit patīk gan būt, gan palikt, gan arī kavēties mūsu atmiņās, un galvenais jau turpināt Tomes nākotni, ko mēs šodien arī iestiprinājām gan ar uguns, gan ar rituālu palīdzību, gan baznīcā," stāsta Iveta Zemniece, Tomes folkloras kopas ''Graudi'' dalībniece.
