Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapās trijās valodās – ukraiņu, angļu un latviešu – jau atrodama informācija un telefona numuri, uz kuriem jāzvana, ja Ukrainas bēgļiem nepieciešams konsultēties ar mediķiem.
VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka sacīja: "Diemžēl ukraiņu valodā konsultācijas ar mediķiem mēs nevarēsim nodrošināt, bet krievu, angļu noteikti. Un, protams, arī latviešu valodā, jo, iespējams, ir arī Latvijā cilvēki, kas var palīdzēt šiem cilvēkiem sazināties latviešu valodā. Ja pacientam ir onkoloģiska saslimšana vai kardioloģiska saslimšana, protams, viņi saņems visu terapiju, kas pie konkrētās saslimšanas ir nepieciešama. Viņš arī saņems medikamentus no tās pašas grupas, varbūt tas nebūs tieši tas pats nosaukums, bet šī zāļu grupa būs tieši tāda, kā vajag. Tāpat arī varēs vērsties pie speciālistiem, zvanot tieši uz lielajām universitātes, reģionālajām slimnīcām, ja pacientam ir cukura diabēts, tādas diagnozes, ar kurām varbūt ģimenes ārsts uzreiz netiks galā."
Janka arī norādīja: "Mēs apmaksāsim vakcināciju, tai skaitā Covid-19 un pret visām infekcijām, kas ir mūsu kalendārā. Katrā gadījumā mēs piedāvāsim tās ārstniecības iestādes, kurās rindas ir visīsākās. Es pieļauju, ka ārstniecības iestādes organizēs šīs rindas, lai šie cilvēki tiktu steidzamības kārtā ātrāk pie šiem pakalpojumiem, jo mums ir jānodrošina gan ārstēšana, gan arī jāsaprot pacienta stāvoklis, jo mēs pieļaujam arī to, ka šie cilvēki nebūs izceļojuši ar visiem medicīnas dokumentiem."
Viņa skaidroja, ka, apmeklējot ārstu, vajadzēs uzrādīt pasi. Ja personas dokumenta nebūs, būs jākārto bēgļa statuss.
"Mēs kopā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) esam izdarījuši daudz – gan ar ārstniecības iestādēm komunicējām, gan sagatavojām bukletus, gan organizējot konsultatīvos tālruņus. Es pieļauju, ka varētu rasties kādas problēmas, bet, ja tādas ir, tad vienkārši vajag informēt VM vai NVD, mēs ļoti operatīvi centīsimies tās atrisināt," viņa teica.
Karš – visbiežāk apdrošināšanas izņēmums
Lai gan karadarbība parasti visā pasaulē ir "force majeure" jeb apdrošināšanas izņēmums, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins sacīja, ka ir atsevišķi pakalpojumi un riski, kuru apdrošināšana Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama arī Ukrainā. Piemēram, autotransporta negadījumi, ja tie nenotiek kara darbības zonā. Svarīgi arī, kurās valstīs darbojas polise.
Abāšins norādīja: "Ja mēs skatāmies uz obligāto apdrošināšanu OCTA, dodoties uz Ukrainu, protams, jāpērk Zaļā karte. Mūsu Latvijas klasiskā OCTA tur nederēs. Zaļā karte ir civiltiesiskās atbildības polise, kas jāpērk, dodoties uz valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, Eiropas ekonomiskās zonas. Ja mēs braucam uz Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, tad šī parastā OCTA nestrādās, ir jānopērk Zaļā karte. Ja kāds šinī mirklī atrodas ar Latvijā reģistrētu transporta līdzekli Ukrainā, tad
jāņem vērā – ja jums būs saskriešanās ar tanku, tad skaidrs, ka šī Zaļā karte jums neko nedos.
Bet, ja jums ir klasisks ceļu satiksmes negadījums ar transportlīdzekli, kurš nav iesaistīts kara darbībā, tad visām apdrošināšanām teorētiski vajadzētu strādāt. Cita lieta, protams, ir tā, kur to apdrošināšanas gadījumu pieteikt, kam pieteikt. Ukrainā arī jāsaprot, ka tas ir karš un tā infrastruktūra šinī mirklī vienkārši nefunkcionē. Ja mēs skatāmies uz KASKO brīvprātīgo transporta līdzekļu apdrošināšanu, tad tur it tas pats. Klasiski KASKO polise kara gadījumā, saskrienoties ar tanku, nelīdzēs. Jārēķinās ar to, ka karš ir izņēmums praktiski visās polisēs, arī šajās transporta līdzekļu polisēs."
Līdz šim Latvijas apdrošinātāji Ukrainas kara dēļ nevienu atlīdzību nav izmaksājuši. Lielākā daļa nelaimes gadījumu un dzīvības apdrošināšanas polises nesedz zaudējumus, kas radušies kara laikā.
KONTEKSTS:
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā februāra beigās tūkstošiem cilvēku devās bēgļu gaitās. Nedēļu kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta vairāk nekā miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.
Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku.
Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, un tam Latvijā varētu būt vajadzīgi 34,7 miljoni eiro. Latvijas valstspilsētas ir gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu.
Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Valsts pārvalde un nevalstiskās organizācijas (NVO) aicina cilvēkus neorganizēt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem pašiem un nevest to uz Polijas–Ukrainas robežu, jo, kā apstiprina organizācijas un valsts iestādes Polijā un Ukrainā, tas ir bīstami, turklāt tādējādi rodas haoss un rindas, kas kavē ukraiņu bēgļu nokļūšanu drošībā Eiropas Savienībā.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit
