EP deputātiem nav jāreģistrē visas tikšanās, jo viņi sarunājas arī ar vēlētājiem un viesojās reģionos, kā arī dara daudz ko citu. Atklātības reģistrā ir obligāti jāreģistrē tikai tās sanāksmes ar dažādu interešu grupu pārstāvjiem, kas ir notikušas, veidojot vienu vai otru likumu vai rezolūciju. To visu sauc par ziņojumiem.
Vairums no Latvijas ievēlēto deputātu nekādas tikšanās trīs gadu laikā Atklātības reģistrā nav norādījuši. EP Zaļās grupas deputāts no Vācijas Daniels Freinds pastāstīja, ka, viņaprāt, ir būtiski atklāt tikšanās ar dažādu interešu pārstāvjiem.
"Lobēšana pati par sevi nav nekas slikts. Mums ir nepieciešami lobiji un īpašo interešu pārstāvji. Parlamentārā demokrātija var darboties tikai, ja mēs runājam ar daudziem cilvēkiem. Ja, piemēram, mēs veidojam likumu par to, kādam ir jābūt putekļsūcēja enerģijas patēriņam, tad mums ir jārunā ar uzņēmumiem, kas ražo putekļsūcējus, ar vides NVO, varbūt arī ar kādiem patērētāju sargiem. Līdz ar to beigās mēs, cerams, nonāksim pie informēta lēmuma un nobalsosim.
Tikties ar lobijiem nav nekas apkaunojošs. Bet tam ir jābūt caurskatāmam. Protams, šādās tikšanās reizēs nevajadzētu būt arī nekādiem naudas maisiem," stāstīja Freinds.
Statistiku par sanāksmēm ir apkopojusi starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International", kas Latvijā pazīstama kā "Delna". Deputāts Freinds agrāk strādāja šajā organizācijā.
No Latvijas deputātiem neviena tikšanās Atklātības reģistrā pašlaik nav norādīta nedz Andrim Amerikam ("Gods kalpot Rīgai"), nedz Sandrai Kalnietei ("Jaunā Vienotība"), nedz Nilam Ušakovam ("Saskaņa"), nedz Inesei Vaiderei ("Jaunā Vienotība") vai Robertam Zīlem (Nacionālā apvienība). Tikšanās ir deklarējuši tikai Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par!"), Dace Melbārde ("Jaunā Vienotība") un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība).
Latvijas Radio vaicāja Zīlem un Kalnietei, kā viņi skaidro šo situāciju. Abi atbildēja, ka viņiem pēdējos trīs gados nav bijis tādu tikšanos, ko būtu pienākums deklarēt.
Kalniete sacīja, ka viņa savu ziņojumu par ārvalstu iejaukšanos Eiropas demokrātiskajos procesos ir balstījusi uz komitejā uzklausīto ekspertu sacītā.
"Šie eksperti ir snieguši ļoti bagātīgu priekšstatu par to, kas vispār notiek šajā jomā un kādi ir tie milzīgie caurumi, kuri ir jāaizlāpa un pie kuru aizlāpīšanas Eiropas Savienība pašlaik arī ir ķērusies. Un es uzskatīju, ka man nav nekādu vajadzību vēl papildus ar kādu tikties. Es taču nevaru izdomāt tikšanās, ko piereģistrēt, ja man tādu nav bijis," norādīja Kalniete.
Savukārt Zīle kritizēja Danielu Freindu un viņa grupu, sakot, ka drīzāk uzmanība būtu jāpievērš ikgadēju deputātu ienākumu deklarāciju ieviešanai un aizliegumam savienot amatus.
"Un par šo... Freinda kungs [nerunā], un arī citi šeit zaļie, kas ļoti cīnās par tādiem sīkumiem kā, teiksim, mēs te izmantojam biroja izdevumus vai tamlīdzīgi, kas, protams, ir minerālūdenim, ko mēs tagad turam [uz galda] un tādām lietām.
Tas ir daudz mazāk svarīgi nekā tas, kā mums padarīt caurspīdīgu procesu attiecībā uz deputātu citām finanšu interesēm, uz viņu labklājību un tamlīdzīgi," izteicās Zīle.
Vienā jautājumā Zīle un "zaļie" tomēr ir vienisprātis – bez nopietnām reformām parlamenta reputācija cietīs un valdošie politiķi par to samaksās nākamajās vēlēšanās.
KONTEKSTS:
Beļģijas policija izvirzījusi apsūdzības korupcijā četriem cilvēkiem, tostarp EP viceprezidentei Evai Kaili. Viņus apsūdz par darbošanos kriminālā organizācijā, par naudas atmazgāšanu un korupciju, cenšoties virzīt Kataras intereses Eiropas līmenī.
Starp aizturētajiem ir arī Evas Kaili partneris, itālis Frančesko Džordži un bijušais eiroparlamentārietis no Itālijas Antonio Panceri.
Izskanējušas aizdomas, ka Persijas līča valsts Katara centusies ietekmēt EP politiskos un ekonomiskos lēmumus, maksājot ietekmīgiem parlamenta darbiniekiem lielas naudas summas un dāvinot dārgas dāvanas.
Eksperti notikušo sauc par lielāko skandālu, kāds pēdējo gadu desmitu laikā skāris Eiropas vadošās institūcijas. Izskan arī uzskati, ka EP valda nesodāmības kultūra. EP ir atcēlis Kaili no EP viceprezidentes amata.
