4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Atteicās no lielā apsaimniekotāja - samazināja rēķinus uz pusi

Kādas mājas pieredzes stāsts Skrundā: atteicās no lielā apsaimniekotāja un rēķini krietni saruka

Skrundā pēc atteikšanās no pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Skrundas komunālā saimniecība” pakalpojumiem un sava nama apsaimniekošanas biedrības nodibināšanas Dārza ielas 6. mājas iedzīvotājiem komunālie maksājumi sarukuši vairākkārt.

Mājas biedrības “Dārza ielas saimniecība” vadītājs Jānis Caune pastāstīja, ka iepriekš komunālo pakalpojumu maksājumi bija vidēji 150 mēnesī, bet pēc apsaimniekošanas pārņemšanas savās rokās tie sarukuši līdz 30-50 eiro.

Biedrības pirmais solis bija individuālo gāzes apkures katlu uzstādīšana katrā dzīvoklī. Padārgs, bet vienreizējs pasākums. Iedzīvotāji aprēķinājuši, ka aptuveni 1700 eiro lielais ieguldījums viņiem atmaksāsies nepilnu divu gadu laikā.

Apkure, ūdens un atkritumu apsaimniekošana ir trīs pozīcijas, kurās jaunā mājas apsaimniekošanas biedrība ir pamatīgi ietaupījusi. “Vienu mēnesi uztaisījām provi ar atkritumiem – paņēmām lielāku konteineri. Tad skatos, kāpēc gan mums vajadzīgs liels,” sacīja Caune.

Lielākais pārmetums iepriekšējam nama apsaimniekotājam bija ieinteresētības trūkums par katra dzīvokļa un tās iedzīvotāju vajadzībām. “Skrundas komunālās saimniecības” galvenais grāmatvedis Ģirts Bokums gan noliedz uzņēmumam veltītos pārmetumus, jo individuālā apkure esot lētāka pie jebkura pārvaldnieka: “Ja viņi būtu nākuši pie mums un teikuši – taisām projektu, slēdzamies nost un taisām individuālo apkur, es domāju – mēs to arī būtu izdarījuši.”

Visā Skrundā Dārza ielas saimniecība ir tikai otrā nodibinātā iedzīvotāju biedrība, kas pārvalda savas mājas apsaimniekošanu. Kā arī pilsētā ir tikai viena nosiltināta daudzdzīvokļu māja.

Pašvaldībā skaidro, ka visgrūtāk ir panākt kopīgu iedzīvotāju vienošanos gan par savas biedrības dibināšanu, gan par mājas siltināšanu. “Mēs esam iedzīvotāju sapulcēs informējuši, ka pašiem izdevīgāk ir ražot situmu, pieslēdzot individuālo apkuri. Bet viena detaļa – īpašniekiem sākumā tas jālemj kopsapulcē,” norādīja Skrundas novada domes izpilddirektors Guntis Putniņš.

Par to, kāpēc pārējās daudzdzīvokļu mājas neseko kaimiņu pozitīvajam piemēram, iedzīvotāju domas dalās un motivācija ir visai atšķirīga.

Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš min vairākus argumentus, kāpēc iedzīvotājiem ir jādibina pašiem savas mājas apsaimniekošanas biedrības: “Šodien pats galvenais arguments, kādēļ iet prom no lieliem apsaimniekotājiem, ir PVN 21%. Jo, kad paliec pie lielā apsaimniekotāja, apsaimniekošanas maksa tiek aplikta ar PVN. Ja mēs paši pārvaldām māju un izveidojam biedrību, mums 21% nebūs jāmaksā, jo tas pakalpojums, ko dzīvokļu biedrība sniedz saviem īpašniekiem, viņš nesasniedz to apjomu, kad jāreģistrējas par PVN maksātāju.”

Turklāt lielie apsaimniekotāji, nekonsultējoties ar iedzīvotājiem, nereti paši pieņem lēmumus, kas mājās remontējams, bet kas var pagaidīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti