Skolas piena un augļu programmu īsteno daudzās Eiropas valstīs, un tās mērķis ir bērnu vidū veicināt veselīgu ēšanas un uztura paradumu veidošanos, īpaši izceļot vietējos un sezonālos produktus, un veicinot to patēriņu.
Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta eksperte Inga Orlova vērtēja –
neraugoties uz to, ka Covid-19 krīze, kad skolēni pavasarī mācījās attālināti, neļāva pilnībā pabeigt piena un augļu piegādes, gads kopumā programmai bijis sekmīgs.
"Otrajā pusgadā arī šo programmu skāra krīze, tāpat kā daudzas citas jomas. Bet liela daļa produktu jau bija izdalīti. Produktu izdale sākas 1. oktobrī un ilgst līdz 31. maijam 1.-9. klasei un līdz 31. jūlijam bērnudārziem. Augļi un dārzeņi parasti pieejami līdz agram pavasarim, tāpēc līdz februārim lielākajā daļā gadījumu augļi jau izdalīti," skaidroja ZM pārstāve.
Piena pārstrādes uzņēmums "Elpa" pienu pērn piegādāja 133 izglītības iestādēm un 20 000 bērniem un skolēniem. Uzņēmuma komercdirektors Ritvars Roga stāstīja, ka pagājušā gada programmu turpinās līdz septembra beigām.
"Mums ir Kurzeme, Rīgā ir pirmsskolas iestādes un privātskolas, tāpat Ādaži, Salaspils, Ogre. Mēs katru dienu uz Rīgu vedam savu preci un piegādājam arī skolām. Ir skolēni, kas pienu dzer labprāt, bet no 5.-9. klasei vairs negrib dzert. (..)
Smags jautājums ir mazās lauku skolas. Pienam [uzglabāšanas] termiņš ir īss, jāved divas reizes nedēļā, un ceļš kaut ko maksā. Ja skolā ir 20, 40 bērni, tad tas nerentējas," atzina uzņēmuma komercdirektors.
Guntis Ofkants ābolus audzē Engures novada Smārdes pagasta ZS "Eglāji", un pusi no izaudzētā aizved uz skolām. Programmā "Piens un augļi skolai" viņš piedalās kopā ar kooperatīva "Zelta ābele" biedriem no Valmieras, Siguldas, Saldus un Jēkabpils.
"Mēs mācām bērnus ēst ābolus, lai viņi pazītu ne tikai vecāku pirktos banānus un citus eksotiskos augļus. Un otrs – lai bērni būtu veselīgi, lai varētu skriet un lēkt. Pārsvarā piegādājam vienu reizi nedēļā, nedēļas sākumā, lai bērni var tajā nedēļā ābolus apēst, jo daudzās skolās ir problēmas ar augļu uzglabāšanu. Nevar jau tikai skatīties, kā vairāk nopelnīt.
Vairāk nopelnām lielajās skolās, bet Rīgā – nedod Dievs, ja ābolā būs kāds tārps. Arī skolotājs un vecāks nav redzējis tārpu, bet lauku bērni to saprot. Rīgā redzam, ka bērns tikai noskrubina ābolu,
tāpēc mēs cienām lauku bērnus un vedīsim arī tad, ja nebūs lieli plusi. Mēs pamatā piegādājam ēdinātājiem. Iedodam pavadzīmi, cilvēks paraksta, pēc pāris dienām nauda ienāk kontā un viss kārtībā," klāstīja Ofkants.
ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta eksperte Orlova vērtēja, ka programma "Piens un augļi skolai" Latvijā tiek īstenota bez lielām problēmām.
"Protams, ir bijušas situācijas kādā konkrētā reģionā, kur nevaram atrast kādu produktu piegādātāju, bet šīs problēma risinām, un attiecībā uz ražotājiem jāsaka, ka interese ir liela un sadarbība kopumā ir ļoti veiksmīga. Kaut arī izdalīto produktu apjomi, salīdzinot ar valsts mērogu, nav lieli, katram atsevišķam ražotājam programma ir diezgan nozīmīgs noieta avots," piebilda ZM pārstāve.
Latvijā šajā mācību gadā augļu un dārzeņu piegādei un izdalei atvēlēti 1,5 miljoni eiro, bet piena piegādei un izdalei – 2,7 miljoni eiro. Finanšu līdzekļus piešķir gan valsts, gan Eiropas Savienība.
