ĪSUMĀ:
- "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" jau cerēja uz labu rezultātu.
- "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" gatavi runāt ar visām partijām, bet primāri - tām, kas iepriekš bija opozīcijā. GKR koalīcijā ņems tikai ārkārtas gadījumā.
- "Jaunā Vienotība" arī jūt, ka Rīgas domei būs jauni laiki.
- Ķirsis neredz šķēršļus, ka Rīgas domē ir līdzīga koalīcija kā valdībā.
- NA un LRA vēl piesardzīgas, bet nostāju par koalīcijas veidošanu nav mainījuši.
- JKP grib sagaidīt vēlēšanu rezultātus.
- "Saskaņa" gatava strādāt ar visiem; aicina ņemt koalīcijā, bet gatava opozīcijai.
- GKR gaidīja labākus rezultātus; gatavi strādāt arī opozīcijā.
- LKS aicina sagaidīt vēlēšanu rezultātus pirms sarunām par koalīcijas veidošanu.
- Politologi prognozē ilgas koalīcijas veidošanas sarunas.
Rīgas mēra amata kandidātu diskusijā Mārtiņš Staķis no "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" saraksta norādīja, ka vēl jāsagaida vismaz provizoriskie rezultāti, bet bija pozitīvi noskaņots par augsto rezultātu. Saistībā ar koalīcijas veidošanu viņš sacīja: "Jau cerējām, ka smagas izvēles nebūs jāveic." Arī apvienības pārstāvis Juris Pūce LTV teica, ka plānots sākt sarunas ar valdību veidojošajām partijām. Pēc viņa domām, arī vēlēšanu rezultāti parādīs, ka viņa pārstāvētā apvienība saņēmusi lielu vēlētāju atbalstu.
Partijas “Progresīvie” līderis Mārtiņš Kossovičs diskusijā Latvijas Radio sacīja, ka šodien visi svin “demokrātiju” ar nelielu rūgtumu, jo vēlēšanās piedalījās samērā maz balsstiesīgo. Politiķis atzina, ka “Attīstībai/Par!”/”Progresīvie” atbalstu juta visu priekšvēlēšanu laiku, līdz ar to bija nojausma, ka vēlēšanu rezultāti varētu būt labi. Mērķis uzvarēt vēlēšanās bijis jau no pirmās dienas, un pirmais solis uz to bijis kopīgā saraksta izveide.
“Tas būtu ļoti negatīvs variants, jo nozīmētu, ka pārmaiņas nenāk,” sacīja Cepurītis.
"Jaunās Vienotības" mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis LTV diskusijā sacīja: "Jautājums ir, vai Rīgā turpināsies vecie laiki vai būs jaunie laiki. Aptaujas dati neliek domāt, ka valdības koalīcijai var kaut kas nesanākt. Ir virziens uz jauniem laikiem."
“Jaunās Vienotības” politiķis Olafs Pulks Latvijas Radio sacīja, ka tikšanās ir vajadzīgas un tās arī notiks, taču vispirms būtu jāsagaida vēlēšanu rezultāti.
Taču “tendence uzrāda”, ka valdību veidojošajām partijām varētu būt vairākums Rīgas domē, un tas dod cerību, ka Rīgā varētu būt jauna vara.
Jau pirmdien partijas varētu tikties, vispirms izrunājot Rīgā darāmos darbus. “Tas būtu labs temats, par ko runāt,” klāstīja Pulks.
“Jaunā Vienotības” valdes loceklis un Saeimas deputāts Arvils Ašeradens komentēja, ka optimālais rezultāts būtu: kodolu veido partijas, kuras jau ir valdībā. Pēc tam sāktos tālākais darbs. “Rīgai nepieciešams Maršala plāns, lai izietu no situācijas, kas pilsētā ir pašlaik,” sacīja Ašeradens.
Nacionālās apvienības (NA), kas vēlēšanās startē ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA), mēra amata kandidāts Einārs Cilinskis arī apstiprināja, ka tās nostāja, ar ko gatavi veidot koalīciju, nav mainījusies.
NA un LRA saraksta pārstāvis Edvards Smiltēns diskusijā Latvijas Radio, vērtējot aptaujas pie iecirkņiem rezultātus, sacīja, ka viņa pieredze rāda, ka aptaujas rezultāti bieži vien nesakrīt ar “reālo rezultātu”. Pašlaik skaidrs ir tas, ka nobalsojuši ap 40% vēlētāju, un tas ir pārsteigums un likumsakarība vienlaikus. Priekšvēlēšanu laikā, viņaprāt, nebija asu debašu, neesot bijusi sajūta, ka notiek cīņa par Rīgas atslēgām. Bijusi sajūta, ka “Saskaņa” pazaudējusi daļu vēlētāju, tāpat nospēlēja Covid-19 faktors.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) mēra amata kandidāte Linda Ozola diskusijā bija ļoti piesardzīga par vēlētāju aptaujas rezultātiem, kur JKP ir 6,20%. Viņa aicināja sagaidīt vismaz sākotnējos vēlēšanu rezultātus, lai spriestu par turpmāko.
Savukārt JKP pārstāvis Jānis Ozols diskusijā Latvijas Radio sacīja, ka JKP noteikti veiks analīzi, lai saprastu, kas bija veiksmīgi un kas ne. “Bet mums ir svarīgi, ka esam uzsvēruši savas pamatvērtības,” teica Ozols, norādot – jautājums ir cits: vai JKP spēja veiksmīgi nokomunicēt šīs vērtības. Ozols norādīja, ka JKP savu vēlēšanu kampaņu sāka vēlāk nekā citi, tāpat noteiktu apsvērumu dēļ notika personāliju maiņa.
"Saskaņas" mēra amata kandidāts Konstantīns Čekušins uzsvēra, ka partija ir gatava runāt ar jebkuru partiju, lai varētu sasniegt to, kas noteikts partijas programmā.
"Saskaņa" gatava strādāt gan pozīcijā, gan opozīcijā. Čekušins teica: "Ar mums labāk sadarboties. Tā būs vieglāk."
GKR mēra amata kandidāts Oļegs Burovs uzsvēra, ka gaidījis daudz lielāku atbalstu partijai. "Gaidīju vismaz divreiz labākus rezultātus. Varbūt, ka tas ir mans personīgais zaudējums kā politiķim," viņš sacīja. GKR gatava strādāt kā pozīcijā, tā opozīcijā. "Zinām, ko un kā vajadzētu darīt. Neesam balta lapa," uzsvēra Burovs.
Arī Latvijas Krievu savienība ir gatava strādāt ar visiem, tomēr aicināja pirms spekulācijām sagaidīt vēlēšanu rezultātus.
Zaļo un Zemnieku savienības mēra amata kandidāts Viktors Valainis diskusijā norādīja uz valdības veidojošo partiju kļūdām, kā arī nepildītajiem solījumiem. To pašu uzsvēra arī ZZS līderis Edgars Tavars. Viņš pateicās par atbalstu visiem un norādīja, ka "nenovēl rīdziniekiem vājpratu, kas notiek valdībā".
Tikmēr partijas “KPV LV”, kurai aptauja nesola iekļūšanu domē, mēra amata kandidāts Ralfs Nemiro norādīja, ka arī iepriekš pirms Saeimas vēlēšanām reitingi un arī vēlētāju aptauja solīja “KPV LV” sliktākus rezultātus, nekā tā guva vēlēšanās, turklāt daudzi cilvēki šoreiz aptaujā nevēlējās atklāt savu izvēli.
Viņš izvairījās atbildēt, vai “KPV LV” tēriņi priekšvēlēšanu aģitācijai, kuri bija vislielākie, bija lietderīgi, ja partija neiekļūs domē. Nemiro vien norādīja, ka daudzas partijas sāka reklamēties jau janvārī un februārī, kas šos tēriņus vēl neieskaitīja aģitācijas izdevumos, un patiesībā iztērēja vairāk. Turklāt šī nauda atgriežas Latvijas ekonomikā.
SKSD vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš LTV prognozēja, ka koalīcijas sarunas būs ilgas un partijām neies viegli, un sarunas var ieilgt pat par spīti tam, ka ir jāveido galvaspilsētas budžets.
Arī “Re:Baltica” žurnāliste Sanita Jemberga prognozēja, ka politiķi sarunas novilks līdz pēdējais dienai, bet tad izdomās risinājumu, kas patīk visiem. Viņa pauda cerību, ka jaunā koalīcija nepārņems vecās Rīgas domes tikumus, un ja sola jaunu politiku, tad arī nāks ar jaunu politiku.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka partijas strādās pragmatiski un izskatīs, kurš ar kuru var sastrādāties, lai nesanāktu fatāla neveiksme.
KONTEKSTS:
Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
