Kāda būs dzīve pēc ārkārtējās situācijas? Saeima pieņem Covid-19 likumus

Piektdien, 5. jūnijā, Saeima lēma par vairākiem likumiem un grozījumiem, ar kuriem regulēs ierobežojumus un atbalstu Covid-19 krīzē pēc ārkārtējās situācijas beigām, proti, pēc 9. jūnija.

Covid-19 dēļ marta vidū izsludinātā ārkārtējā situācija Latvijā beigsies otrdien, 9. jūnijā. Taču vairākus ierobežojumus un atbalsta pasākumus krīzes skartajiem plāno turpināt. Tāpēc būtiski līdz tam pieņemt virkni likumu un grozījumu. Tie tika atzīti par steidzamiem un pirmajā lasījumā un atbildīgajās komisijās apstiprināti dienu iepriekš, 4. jūnijā. Tos gan pavadīja opozīcijas asa kritika.

Mazāk laika debatēm

Piektdien sēdes sākumā deputātu vairākums saīsināja debašu laiku: skatot likumprojektus otrajā lasījumā, katra deputāta debatēm noteiktas 2 minūtes, otrreiz - viena.

Deputāti raiti otrajā - galīgajā - lasījumā lēma par:

  • Grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz noteikt papildu pilnvaras un veicamos pasākumus – noregulēt personu tiesību un institūciju kompetences un darbības.
  • Grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas arī atbalstīts pirmajā lasījumā, paredz iespēju noturēt uzņēmumu kreditoru sapulces attālināti.
  • Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa izmaiņām, kas ļaus sodīt par Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu arī pēc ārkārtas situācijas beigām.

Spriež par Covid-19 izplatības pārvaldību

Plašākas diskusijas raisīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumprojekts, kuram deputāti iesniedza 45 priekšlikumus. Pēc to izskatīšanas un vairāku stundu debatēm par likumu galīgajā lasījumā nobalsoja 60 parlamentārieši, pret bija 18.

Jaunais topošais likums ļaus:

  • valdībai noteikt pulcēšanās ierobežojumus, kultūras, reliģisko un sporta vietu darbību, arī prasības publiskās vietās, sabiedriskajā transportā;
  • valdībai lemt par skolu darbību un attālinātajām mācībām, arī veselības aprūpes pakalpojumiem.  

Opozīcijas deputāti vēlējās izslēgt ieceri ļaut valdībai noteikt personu tiesību ierobežojumus, bet vairākums tam nepiekrita. Ārpusfrakciju deputāte  Jūlija Stepaņenko pamatoja, ka neesot skaidrs, pēc kā vadīsies Ministru kabinets, lemjot par šādiem ierobežojumiem. Savukārt Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, ka valdībai varētu būt nepieciešams ātri reaģēt un noteikt ierobežojumus.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atcelto kultūras, izklaides un sporta pasākumu rīkotājiem tie jāorganizē gada laikā pēc ierobežojumu atcelšanas. Ja nevar pārcelt iepriekš plānoto pasākumu, organizatoriem ir tiesības piedāvāt līdzvērtīgu pasākumu vai pusgada laikā jāatmaksā nauda par biļetēm. Savukārt patērētāji var pamatotu iemeslu (piemēram, būtisku veselības traucējumu) dēļ atteikties no pārceltā pasākumu apmeklējuma un pieprasīt naudas atmaksu pusgada laikā.

Likums paredz nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, centralizēti pērkot individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces. Deputāta Kaspara Ģirģena (“KPV LV”) rosinājums tomēr piemērot likumu neguva vairākuma atbalstu.

Līdz ar likumu ļaus Nodarbinātības valsts aģentūrai saīsināt termiņu paziņojumam par kolektīvo atlaišanu. Turklāt noraidīta iecere šai atkāpei noteikt termiņu līdz 2020. gada beigām.

Deputāti neatbalstīja lielāku pieļaujamo virsstundu skaitu mediķiem un iekšlietu darbiniekiem. Deputāts Rancāns norādīja uz iestāžu pausto, ka papildu virsstundas pašlaik nav vajadzīgas.

Likums būs spēkā tik ilgi, kamēr pastāv Covid-19 epidemioloģiskās drošības draudi, un zaudēs spēku, kad tiks pieņemts atsevišķs likums.

Valdībai būs jāsniedz Saeimai ziņojums par situāciju vismaz reizi trijos mēnešos. Opozīcija gan vēlējās atskaiti katru mēnesi un Saeimas rokās nodot epidemioloģiskās drošības draudu noteikšanu, kā arī noteikt likuma darbības termiņu līdz 2020. gada beigām, bet vairākums to neatbalstīja.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām sociālās aprūpes centri varēs uzņemt jaunus klientus tikai tad, ja tie spēs nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Paredzēti vēl vairāki nosacījumi, piemēram, turpmāk publisko pasākumu un piketu organizatoriem pieteikumā būs jānorāda, kādā veidā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība.

Opozīcija iebilst pret plašākām pilnvarām izpildvarai

Plašākas un asākas diskusijas raisīja topošais likums ar nosaukumu "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums", ar kuru iecerēts regulēt situāciju un kontrolēt Covid-19 izplatību Latvijā pēc ārkārtējās situācijas. Tam tika iesniegti 94 priekšlikumi. Likumā tostarp noteikts, ka valdībai saglabājas iespējas elastīgāk pieņemt lēmumus Covid-19 ietekmes mazināšanas jautājumos, Saeima par šiem lēmumiem tiktu vien informēta. Tāpat arī finanšu ministram tiek dotas tiesības valsts vārdā ņemt aizņēmumus, kā arī palielināt valsts parādu.

Opozīcijas deputāti ir pret pilnvaru palielināšanu izpildvarai un finanšu ministram.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka likuma pieņemšana nozīmēs, ka "finanšu ministrs varēs aizņemties, cik grib un kur grib".

Pēc viņas teiktā, parlamentam vajadzētu uzraudzīt notiekošo. Atbildīgās komisijas deputāti norādīja, ka likumā būs iekļauta konsultēšanās ar Saeimu. Proti, finanšu ministrs valsts vārdā varēs aizņemties, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas būs to izskatījusi un nebūs iebildusi.

Plašas diskusijas raisīja arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātu priekšlikums turpināt aizliegt azartspēles. Deputāti uzskata, ka tās neko labu valstij nedod. Pēc viņu domām, ja azartspēles tiks aizliegtas, tad cilvēki naudu tērēs nevis spēļu zālēs, bet citviet, tādējādi valsts budžetā nauda tik un tā nonāks. "Saskaņas" deputāti iebilda, sakot, ka JKP piedāvājums ir populistisks, jo tiks zaudēta nauda, ko azartspēļu uzņēmumi maksā nodokļos, kā arī darba vietas, kas tika nodrošinātas. Bija izskanējuši arī iebildumi, ka azartspēļu aizliegšana ļautu attīstīties nelegālajam biznesam. Priekšlikums netika atbalstīts.

Kas tika nolemts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā

Likums paredz, ka valdība nosaka kritērijus atbalstam nodokļu maksātajiem un, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurām Covid-19 dēļ būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. Valsts atbalstu nesaņems Latvijas uzņēmumi, kuros vairāk nekā 25% īpašnieks vai turētājs ir “ofšors”.

Nodokļu maksātāji, kuru skārusi krīze, līdz  2020. gada 30. decembrim varēs pieteikties nodokļu samaksas un arī nokavējuma termiņa pagarinājumam.  Lēmumu par nodokļu samaksas pagarinājumu Valsts ieņēmumu dienests varēs atcelt, ja maksātājs neievēro noteiktos maksāšanas nosacījumus. 

Saskaņā ar likumu pašvaldības varēs 2020. gadā pagarināt nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus.

Pašnodarbinātie būs atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumiem no saimnieciskās darbības, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, un varēs avansus maksāt brīvprātīgi.  

Uzņēmumi dāvinājumi organizācijām, iestādēm, cīņai ar Covid-19 un krīzes skartajām sociālajām grupām un personām personām, kuru pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana, izglītības nodrošināšana, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, personām ar invaliditāti vai bērniem, līdz gada beigām uzskatīs par saimnieciskajiem izdevumiem un attiecīgi netiks aplikti ar uzņēmuma ienākuma nodokli. Šo atvieglojumu saņemšanai dāvinājuma saņēmējs nedrīkst būt ar nodokļu maksātāju saistīta persona; informācijai par dāvinājumu jābūt publiski zināmai; informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Noteikti arī atvieglojumi par ziedojumiem cīņai ar Covid-19.

Uzņēmumiem līdz gada beigām arī ātrāk atmaksās pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli. 

Likums arī nosaka, ka ir atļauta alkohola tirdzniecība internetā no pulksten 8.00 līdz 22.00 personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

Valdība varēs lemt par to, kā kompensēt pašvaldībām neiegūtos līdzekļus, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasēs mazāk par prognozēto. 

Valsts ieņēmumu dienests 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā varēs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 krīze.

Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz 2020. gada 31. decembrim atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi ārkārtējā situācija, no nomas maksas vai lemj par tās samazināšanu.  

Krīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem līdz 30. jūnijam turpinās maksāt dīkstāves pabalstus  75% apmērā no algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.

Valdība varēs noteikt citus atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem.

Uzņēmumi, kuri ir padziļinātās  sadarbības programmas dalībnieki un kurus skārusi krīze, līdz gada beigām varēs nenodarbinātajiem darbiniekiem maksāt dīkstāves pabalstu 70% apmērā no algas.  Darba koplīgumos varēs paredzēt, ka ražošanas apjomu krituma gadījumā līdz gada beigām darbiniekiem varēs noteikt nepilnu darba laiku.

Tie, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beiguši mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvuši augstāko izglītību, un ir ieguvuši bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, varēs saņemt jaunā speciālista pabalstu arī gadījumos, ja nav pietiekams stāžs bezdarbnieka pabalsta saņemšanai.  Jaunā speciālista pabalsts pirmos divus mēnešus būs 500 eiro, trešajā un ceturtajā mēnesī 375 eiro apmērā. Pabalstu izmaksā līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz  2020. gada 31. decembrim.

Likums paredz, ka arī turpmāk Valsts ieņēmumu dienests drīkstēs publiskot informāciju ar iemesliem, kāpēc ir atteikts atbalsts nodokļu maksātājiem. 

Uzņēmumi varēs par trīs mēnešiem vēlāk iesniegt gada pārskatus par 2019. gadu, biedrības, nodibinājumu, reliģiskās organizācijas, sabiedriskā labuma organizācijas varēs sniegt gada pārskatu līdz 31. jūlijam. Tāpat līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem noteiktajos gadījumos aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. 

Valdība pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par valsts apdraudējuma seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt līdzekļus starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs valdības lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

Lai nodrošinātu finansējumu Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanai un novēršanai, valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda saistību izpildei un valsts aizdevumu nodrošināšanai, finanšu ministrs varēs ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī varēs palielināt likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

Ja Covid-19  krīzes dēļ pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības apgrozījums ir samazinājies vairāk nekā par 50% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu, pašvaldība ir tiesīga saņemt valsts budžeta aizdevumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem. Aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 12 mēnešiem no aizdevuma līguma noslēgšanas brīža. Aizdevumam netiek piemērota fiksētā valsts aizdevuma apkalpošanas maksa. Pašvaldības ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā tiek aprēķināts, nepārsniedzot laikposmu, kurā darbojas ārkārtējās situācijas laikā noteiktie kapitālsabiedrības pamatdarbības ierobežojumi.

Covid-19 likums arī paredz, ka 2020. un 2021. gadā netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma ierobežojumi attiecībā uz budžeta tēriņu palielināšanu.

Līdz 2020. gada 31. decembrim biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram ir tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti.

Līdz 2020. gada 31. decembrim tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.

Ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie baznīcu ziedojumu telefoni, neatkarīgi no tā, vai baznīcas ir reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā, var tikt saglabāti arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas līdz 2020. gada 31. decembrim.

Līdz 2020. gada 30. septembrim pasta komersanti, saņemot samaksu no pēcmaksas pasta sūtījuma adresāta par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu ar maksājumu karti vai izmantojot mobilo lietotni, ir tiesīgi nelietot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas  un darījuma apliecināšanai izsniegt elektroniski sagatavotu reģistrētu kvīti.

Līdz 2020. gada 9. septembrim transportlīdzekļa īpašnieki vai turētāji varēs noņemt transportlīdzekli no uzskaites uz laiku, nenododot numura zīmes. Lai atjaunotu transportlīdzekļa reģistrāciju, Ceļu satiksmes drošības direkcijai iesniedz iesniegumu, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus. Par laiku, kad transportlīdzekļa reģistrācija pārtraukta, nemaksā ekspluatācijas nodokli un dienesta auto nodokli. 

Līdz 2020. gada 31.decembrim transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par 2020. gada taksācijas periodu nodokļa maksātājs par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 3000 kilogramiem un to piekabēm un puspiekabēm var samaksāt 50% apmērā.

Valstij un pašvaldībām līdz 2020. gada 31. decembrim ir tiesības izmaksāt finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem ir noslēgts projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu un citu veidu aktivitāšu īstenošanu, pat ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt vai īstenot. Valsts un pašvaldības izvērtē dīkstāves ietekmi uz pakalpojumu sniedzēja vai projekta īstenotāja finanšu plūsmu un nosaka, kādā apjomā tiks veikta samaksa par dīkstāves periodu.

Valsts kultūrkapitāla fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus no tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem Covid-19 izraisītās krīzes radītās negatīvās ietekmes uz kultūras nozari mazināšanai.

Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai tās draudu gadījumā Ministru kabinets, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, saskaņojot ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) un atbildīgo Saeimas nozares komisiju, varēs paredzēt pasākumus valsts tautsaimniecības atjaunošanai, veselības nozares stiprināšanai un sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt