ĪSUMĀ:
- Dana ar bērnu aizbēga no vīra Šveicē, bet tiesa lēma atgriezt bērnu tēvam. Dana tiesas lēmumu nepildīja.
- Šogad pieaudzis prettiesiski aizvesto bērnu skaits, kurus ārzemju iestādes prasa atdot atpakaļ.
- Ne vienmēr tiesa lemj bērnu atdot atpakaļ vecākam, no kura viņš prettiesiski aizvests.
- Latvija nodrošina advokāta pakalpojumus pilsoņiem Eiropas Savienībā, bet, iespējams, neliegtu to arī Šveicē.
- Psiholoģe norāda, ka visās situācijās, kur vecāki šķiras un rausta savu atvasi no vienas valsts uz otru, smagi cieš pats bērns.
Danas stāsts
Bērns piedzima 2013. gadā, pāris apprecējās trīs gadus vēlāk. Taču tad attiecības sāka ieslīgt aizvien dziļākos konfliktos. Dana stāstīja par vardarbību, ko viņa piedzīvoja no vīrieša puses. 2016. gada vidū sieviete saprata: pierādīt savu taisnību Šveicē bez pietiekamiem finanšu līdzekļiem viņa nevarēs.
Tad Dana sāka bēguļot. Līdzi paņēmusi bērnu, viņa sākumā aizbrauca pie sava tēva Vācijā. Vēlāk, kā pati saka, vienojoties ar vīru, atgriezusies Šveicē. Bet savstarpējās attiecības pārim neuzlabojās. Tāpēc pērn sieviete ar bērnu atgriezās Latvijā.
Šovasar Latvijas tiesa, saskaņā ar Hāgas konvencijas tiesību normām, lēma atgriezt bērnu Šveicē. Tas bija jāizdara līdz oktobrim. Kā rīkoties tālāk, pirms diviem mēnešiem Dana vēl nezināja. Bet bija apņēmības pilna turpināt cīņu. Danas advokāte Jeļena Averinska brīdināja: ja māte pati atgriezīs bērnu Šveicē, tad viņai draud aizturēšana un cietumsods.
Advokāte Jeļena Averinska pārstāv bērnu lietas - gan pieteicējus, kas lūdz atgriezt nelikumīgi aizvestus bērnus, gan atsevišķās lietās otrādi - tos, kuri aizveduši bērnus. Averinska pārstāvēja tiesā Danas intereses. Tiesa sprieda, ka bērns jāved atpakaļ uz Šveici, bet Dana to nav izdarījusi.
Advokāte stāsta, ka Dana ar savu māti un dēlu izbrauca no Latvijas, taču devās nevis Šveices, bet gan Ukrainas virzienā. Kā minēja pati Dana, pie smagi slimas radinieces. Uz Slovākijas robežas, pēc advokātes teiktā, Danu aizturēja.
„Muitā konstatēja, ka pret personu ir uzsākts kriminālprocess, persona ir meklēšanā. Meklēšanā viņa varēja būt tikai Šveicē. Saskaņā ar Šveices kriminālprocesu, izsludināta starptautiskajā meklēšanā. Dana tika aizturēta. Bērns tika ievietots bērnunamā. Bija izsaukta Valsts policija, tēvs. Ar Valsts policijas starpniecību bērns tika nodots tēvam. Uz doto brīdi bērns ir kopā ar tēvu,'' klāsta advokāte.
Arī bērna tēva advokāts Imants Muižnieks Latvijas Radio to apstiprināja. Plašākus komentārus ne par lietas apstākļiem, ne par bērna stāvokli tēvs sniegt nevēlējās. Advokāte Averinska uzsver, ka bērns un tēvs nespēj sarunāties vienā valodā: „Cik viņam emocionāli tas ir smagi, grūti komentēt. Bērns tēvu nav redzējis ilgāk nekā divus gadus. Viņi nerunā vienā valodā. Kā jūtas mazais bērns ar cilvēku, kuru viņš sen nav redzējis un ar kuru vienā valodā nerunā, aprakstīt diez vai kāds varētu atļauties.”
Dana šonedēļ kopā ar savu māti atgriezās Latvijā. "Slovākijā advokāts man teica – labāk nebraukt uz Šveici, jo tad es tikšu arestēta uz pieciem gadiem. Es, protams, nevaru palikt mierīga. Mani uztrauc, kā jūtas mans bērns, jo viņš, nezinot valodu, atrodas svešā valstī.
Es meklēju advokātu Šveicē. Tas ir ļoti grūti, es lūdzu Dievu, lai pēc iespējas drīzāk es varētu satikt dēlu,'' stāsta Dana.
Viņa sagaida, ka tuvākā mēneša laikā viņu varētu izsaukt uz tiesu Slovākijā, kur, visticamāk, lems par viņas izraidīšanu uz Šveici. Sieviete atzīst, ka ir pieļāvusi vairākas kļūdas, kas viņai dārgi maksājušas.
To saka arī Danas mamma Vera Remeika - pirms precas, vajag padomāt, kāda būs šķiršanās.
Kā šobrīd jūtas bērns, Latvijas Radio nav zināms. Savukārt Tieslietu ministrijai - kā Hāgas 1980. gada konvencijas centrālajai iestādei Latvijā - pienākuma interesēties par atdoto bērnu nav. Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta juriste Anna Čekanovska gan stāsta, ka tas ir iespējams: „Protams, ja ir kaut kāds lūgums, signāls, mēs varam jautāt attiecīgas valsts centrālajai iestādei, kāds ir bērna stāvoklis. Ir gadījumi, kad mēs to darām nolaupīšanas lietas ietvaros, kur bija saņemta informācija, ka bērns ir saņemts un viss ir kārtībā.”
Ne vienmēr bērnus atgriež vecākam, kuram atvase nolaupīta
Pēc Tieslietu ministrijas sniegtajiem datiem, līdz šī gada 1.decembrim no Latvijas ārzemju iestādes ir pieprasījušas atdot 19 prettiesiski izvestus bērnus. Tas jau ir vairāk nekā visā iepriekšējā gadā un vairāk nekā 2016. gadā. Četrus bērnus kāds no vecākiem nesaskaņoti atvedis uz Latviju no Apvienotās Karalistes, sešus - no Īrijas un trīs no Vācijas.
Statistiskie dati uzrāda, ka no Latvijas uz kādu no ārvalstīm bērnus prettiesiski izved biežāk nekā pretējā virzienā. Līdz decembrim viens no vecākiem pieprasīja atgriezt uz Latviju 29 aizvestus bērnus. Populārākais galamērķis ir Lielbritānija. Turp aizvesti 14 bērni.
„Tas ir tas, ko atrunā konvencija, tas ir tas, ko mēs vecākiem stāstām, ja viņi mums zvana vai raksta. Lai vecāki [zina] - bērna pastāvīgās dzīvesvietas valstī, piemēram, ja ģimene un bērns dzīvo Latvijā, tad sākotnēji ir jāatrisina visi ar aizgādību saistītie jautājumi. Tikai tad, ja ir dota attiecīga piekrišana vai dzīvesvieta noteikta vienam vecākam, tikai tad viņš var šķērsot robežu,” stāsta Tieslietu ministrijas pārstāve.
Gan ministrija, gan advokāti norāda – valda kļūdains priekšstats par to, ka Hāgas konvencijas mērķis ir atgriezt bērnu tam vecākam, bez kura piekrišanas otrs vecāks aizved bērnu citā valstī. Tas ir mīts. Starptautiskās vienošanās mērķis ir – aizsargāt bērnu no psiholoģiskās traumas, nepieļaut, lai bērns tiek izrauts no viņa ierastās vides.
Tam piekrīt advokāte Jeļena Averinska: „Šajās lietās kārtība kļūst stingrāka un vienveidīgāka. Aizvedi nelikumīgi, lūdzu atgriez. Atgriez un tiesājies tur, no kurienes tu aizbrauci. Lai tur tiktu skaidrībā, vai tā bija pareizi darīts vai ne. Kad tiksi skaidrībā, tad brauc uz šejieni. Tas ir pareizi. Nevar ar saviem likumiem bāzt degunu svešā ģimenē.”
No otras puses, tiesas vērtē katru gadījumu individuāli un automātiski visus bērnus atpakaļ nenosūta. Pāršķirstot paša vadīto bērnu nolaupīšanas lietu materiālus, advokāts Jānis Davidovičs atminas vienu tādu piemēru:
„Gadījums, kur paši bērni kategoriski atsakās atgriezties. Viņi saka, ka dzīvojuši necilvēciskos apstākļos. Viņi uz to valsti pie tēva atgriezties negrib. Tur nav bijusi vardarbība, bet ekonomiskā nabadzība. Gulējuši uz grīdas, uz kaut kādiem matračiem. Nesena lieta, gada laikā Francijā. Tēvs ir bijis no trešās valsts. Līdz ar to apstākļi ir bijuši nenormāli.”
Bērni tuvojās pusaudžu vecumam, un tiesa ieklausījās viņu viedoklī, atteica viņu izdošanu un ļāva palikt Latvijā. Savukārt tēvam ļauts runāt ar "Skype" starpniecību vai braukt uz Latviju. Taču gadījumi mēdz būt ļoti dažādi, saka advokāts.
„Man bija nupat gadījums, kur tiesa izbeidza lietu. Izskatās, ka tur bija bijusi vardarbība pret māti, kura bija atstāta. Un viņa bija atgriezusies, un tad, kad bija tiesa, viņa bija aizbraukusi projām uz mītnes zemi,” stāsta Davidovičs.
Dana, iespējams, būtu varējusi dabūt valsts apmaksātu advokātu
Šādi gadījumi, kad viens no vecākiem ir izlikts uz ielas un tāpēc bez saskaņošanas atgriezies ar bērnu Latvijā, vedina advokātu uz domām par to, ka būtu vēlams sniegt bezmaksas juridisko palīdzību abiem vecākiem.
„Saskaņā ar Hāgas konvenciju prasības cēlājam no trešās valsts tiek nodrošināta advokāta Latvijā pārstāvniecība, varbūt atbildētājiem Latvijā arī pienāktos. Tas būtu likumā nostiprināta lieta. Savādāk sanāk, ka Latvijā šīs mātes dabū par savu naudu algot advokātus, un daudziem nemaz šo līdzekļu nav.”
Šobrīd atbildētāji Latvijā var pretendēt uz bezmaksas juridisko palīdzību tikai tad, ja viņiem ir maznodrošinātās vai trūcīgās personas statuss. Nākotnē gan šī lietu kategorija arī varētu tikt apmaksāta no valsts budžeta, pieļauj Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Irēna Kucina. Tas gan nenotikšot ne gada laikā, ne divu gadu laikā.
Tomēr jau tagad mūsu valsts var apmaksāt juridisko palīdzību tam vecākam, kurš atrodas Eiropas Savienības valstī.
„Pieņemsim, ja mammītei ir grūtības Īrijā vai Vācijā, viņa domā tiesāties, tur ir noteikts palīdzības apjoms, ko Latvijas valsts nodrošina, lai tiesātos citā valstī. Tāda palīdzība ir mūsu valsts piederīgajiem. Tādi grozījumi pieņemti pirms diviem gadiem. Cik man zināms, neviens vēl nav izmantojis šādu kārtību,” saka Kucina.
Šo palīdzību nevar saņemt valstīs ārpus Eiropas Savienības, tostarp Šveicē. Taču Tieslietu ministrijas pārstāve piebilst, ka tas nav akmenī cirsts - ja Šveicē būtu notikusi tiesvedība par aizgādības tiesībām un valsts piederīgais vērstos pie Juridiskās palīdzības administrācijas, viņam varbūt neatteiktu. Taču labākais risinājums, ja vien tāds iespējams, ir vecāku vienošanās. Tas arī būtu mazāk traumējoši bērnam.
No šķiršanās cieš bērns
Klīniskā psiholoģe Anžella Kauškale atgādina: tieši bērns, vecākiem skaidrojot attiecības, cieš visvairāk. Un par to vecāki ļoti bieži aizmirst.
„Varbūt es tādas skarbas, rūgtas lietas runāju, bet pēdējā viena gada, divu gadu pieredze ir drausmīga.
Man ir praksē šobrīd situācijas, kad bērns tiek vadāts no vienas valsts uz otru.
Vienu mēnesi ir tur, otru – citur. Nevis tāpēc, ka vecāki tā sarunājuši, bet tāpēc, ka, piemēram, mamma atnāk, paņem aiz rokas un aizved uz citu valsti, tēvam labākajā gadījumā paziņo, ka viņš jau ir, piemēram, Ukrainā, Krievijā vai Austrijā. Sliktākajā gadījumā pat nepaziņo. Tad pēc nedēļas viņš brauc līdzi, paņem to bērnu aiz rokas un ved atpakaļ. Realitātē kā piedzīvojumu filmā,” stāsta Kauškale.
Šķiršanās procesā vecāki bieži vien esot pārliecināti, ka pārdzīvojumi ir īslaicīgi un bērns tos drīz aizmirsīs. Taču šis priekšstats ir maldinošs. Bērns cieš no nesapratnes, no aizvainojuma un galvenais - no vainas sajūtas, uzskatot sevi par vainīgu notikušajā.
