4. studija

Vai kovids ir pamudinājis turpmāk slimības ārstēt pa telefonu?

4. studija

Vai uz Ukrainas kara fona ir ētiski lielīties ar savām izklaidēm un ceļojumiem?

Kādi neērti jautājumi rodas, pētot kolumbārija izmaksas un līguma nosacījumus?

Kā veidojas kolumbārija izmaksas un ko ar urnu dara pēc līguma termiņa beigām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Rīgā, Otrajos Meža kapos atrodas kolumbārijs, kur cilvēki, noslēdzot līgumu ar pašvaldību, speciālā nišā var ievietot urnu ar aizgājēja pelniem. Arī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “4.studija” skatītāja Inga nolēma izmantot šo pakalpojumu, taču pētot izmaksas un līguma nosacījumus, viņai radās vairāki neērti jautājumi. 

Rīgas pašvaldība uztur un apsaimnieko vairāk nekā 20 kapsētas gandrīz 453 hektāru platībā. Katru gadu ir nepieciešams nodrošināt kapa vietas vidēji septiņiem tūkstošiem aizgājēju, kas nozīmē – kapsētu teritoriju paplašināšanās pilsētā ir aktuāla problēma. Kolumbāriji visā pasaulē ir risinājums, kā ietaupīt vietu mirušo apbedīšanai un tajā pašā laikā nodrošināt aizgājēju tuviniekiem vietu, kur aizsaulē aizgājušo atcerēties un iedegt svecīti. Rīgā šāds kolumbārijs izveidots Otrajos Meža kapos, un tajā ir 280 nišu. Vienā nišā ir vieta četrām standarta lieluma urnām. 

“4.studijas” skatītāja Inga urnu ar sava tuvinieka pīšļiem glabā mājās, bet viņa nolēmusi iegādāties vietu kolumbārijā. Izpētot izmaksas – 720 eiro par nišu - un līguma noteikumus, viņai radušies vairāki neērti jautājumi: Kāpēc tieši šāda summa, kā tā veidojusies, un kas notiks pēc tam, kad līgums beigsies?  

“20 gadi ir pietiekami ilgs laiks. Ja ar mani kaut kas notiek, tad sanāk, ka man bērniem mantojumā jāatstāj tāds ne īsti foršs mantojums,” sacīja Inga.

Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka vietas izpildītājs Gints Zēla paskaidroja, ka izmaksas ir tieši proporcionālas izdevumiem, kas bija saistīti ar kolumbārija būvniecību.

“Ir tiesas spriedums, ka kapavietām, tajā skaitā arī kolumbārija nišām, mantojuma tiesības nepastāv, bet mums ir šis uzturēšanas līgums, kurā cilvēks var norādīt to personu, kuru viņš vēlas, lai būtu atbildīgs par šo, un, vārdu sakot, pārslēgt šo līgumu. 99% gadījumu cilvēki to norāda, un līdz ar to nav problēmu noslēgt jauno līgumu,” teica Zēla. 

Bet kāpēc Rīgas pašvaldība kolumbārija nišu piedāvā tieši uz 20 gadu periodu? Un kas notiek gadījumā, ja līgums netiek pagarināts? Vai urna ar cilvēka pīšļiem tiek izmesta?

“Šie 20 gadi bija ņemti no Vācijas prakses, jo tā skaitās tā paaudze, kas nomainās. Līdz ar to pēc šī laika sprīža tad ir saprotams, vai persona vēlas turpināt šīs nišas nomāšanu, vai nevēlas. Kas notiek pēc 20 gadiem? Mums pēc saistošajiem noteikumiem ir paredzēts, un tā arī tas tiks saglabāts -

ja cilvēks grib turpināt šo nišu nomāt, tad viņam ir vienkārši jāizrāda sava vēlme un mēs pagarinām šo līgumu vēl uz 20 gadiem,” skaidroja Zēla.

Pašlaik ir pagājuši tikai pieci gadi, kopš izveidots kolumbārijs, tāpēc neviena noslēgtā līguma termiņš vēl nav beidzies. Kā norādīja Zēla, gadījumos, ja nebūs pretendenta, ar kuru pagarināt līgumu, urnas tiks pārvietotas īpašā šim nolūkam izveidotā sektorā, un “attiecīgo kolumbārija nišu tad varēs iznomāt kādam citam”. Patlaban šajā kolumbārijā vairs nav brīvu vietu, bet ir cerība, ka jau nākamajā gadā kādā citā Rīgas kapsētā tiks izveidota līdzīga būve.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti