Globālais latvietis. 21. gadsimts

Eiropas diasporas pilsoniskā līdzdalība: politiskais profils un vērtību analīze

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Latvietības un Latvijas nozīme. Tiekamies ar Sinku dzimtu

Veselības pakalpojumu pieejamība aizbraucējiem, reemigrantiem un Latvijas iedzīvotājiem

Kā tikt pie ģimenes ārsta pēc dzīves ārzemēs. Ieteikumi un pieredze

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Veselības aprūpes joma tiem, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā, ir izaicinājums. Tās pieejamība pētījumos parādās kā būtiska ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, tomēr, piemēram, atrast ģimenes ārstu pēc ilgstošas prombūtnes var nebūt tik vienkārši. Reemigrantiem iesaka neaizmirst par EVAK jeb Eiropas Veselības apdrošināšanas karti, kas arī Latvijā garantē kaut neatliekamās medicīnas pakalpojumu pieejamību. 

ĪSUMĀ

  • Ģimenes ārstiem ir iespēja pieņemt vienreizējos pacientus - arī tos, kas nav pacientu reģistrā.
  • Var zvanīt Nacionālajam veselības dienestam 80001234 par jautājumiem, kas saistīti ar medicīnu un reemigrāciju
  • Ģimenes ārstus pa reģioniem var meklēt reģistrā

Irēnas Konrādes pieredze liecina, ka, atgriežoties dzimtenē pēc ilgāka vai īsāka prombūtnes laika, ir teju neiespējami tikt pie ģimenes ārsta. Viņa pēc 15 gadu prombūtnes atgriezusies Ventspilī. 

“Problēmas bija tādēļ, ka atgriežoties mums vēl nebija deklarētās dzīvesvietas, bet vajadzēja skolā iekārtot bērnu. Skola bija pretimnākoša un bija gatava bērnu pieņemt arī bez deklarētas dzīvesvietas, tikai lūdza, lai mēs iesniedzam ģimenes ārsta izziņu, Taču pie ģimenes ārsta arī nevar pierakstīties bez deklarētas dzīves vietas," Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21. gadsimts” stāsta sieviete. "Poliklīnikā diezgan rupji atteica, ka nevar nemaz nekādu informāciju mums par ārstiem izsniegt. Rezultātā tomēr pie ģimenes ārsta tikām, bet viņa paziņoja, ka mūsu pilsoņu statuss ir bloķēts.

Pie ģimenes ārsta tikām tikai tad, kad biju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un lūdzu, lai atbloķē mūsu pilsoņa statusu," sacīja Konrāde.

Rezultātā Irēnas ģimene beigās tikusi pie ģimenes ārsta. Tiesa, savu pieredzi Irēna sauc par rūgtu.

“Ļoti žēl dzirdēt šādu pieredzi”, Latvijas Radio norāda Nacionālā veselības dienesta Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Andreta Līvena. Viņa gan paskaidroja, ka šajā gadījumā bloķēta nebija Irēnas ģimenes pilsonība, bet viņas statuss pacientu reģistrā uzrādījās kā bloķēts. Bet cilvēks arī šādā gadījumā var saņemt pakalpojumu, proti, neesamībai pacientu reģistrā nevajadzētu būt problēmai, jo ģimenes ārstam ir iespēja pieņemt kā vienreizējos pacientus tās personas, kuras dažādu iemeslu dēļ nav pacientu reģistrā.

Tieši tāpēc Nacionālā veselības dienesta pārstāve atgādina, ka katrs šāds gadījums ir izskatāms un aicina par tiem ziņot Nacionālajam veselības dienestam, jo ir izveidota speciāla klientu apkalpošanas nodaļa, kur visas likstas ar ārlatviešiem un veselības aprūpes jomu var risināt.

“Mēs vēlamies, lai zvana mums pa tālruni 8000 1234 un mēs mēģināsim risināt šīs sasāpējušās situācijas, jo arī Irēnas gadījumā pakalpojumam bija jābūt pieejamam," sacīja Līvena.

Tomēr kā norāda Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījums par reemigrantu atgriešanās apstākļiem un nosacījumiem, tad kā viena no problēmām, kuru izceļ reemigranti, ir neskaidrības par veselības aprūpes sistēmu. Arī Vidzemes reģiona koordinatore Ija Groza Latvijas Radio uzsver, ka veselības aprūpes joma tiem, kuri atgriežas, ir savdabīgs izaicinājums. Turklāt ārlatvieši līdz šim ļoti aktīvi interesējušies par jauno veselības apdrošināšanas likumu, daudzi veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas, bet tagad, kad  Veselības aprūpes finansēšanas likumā veikti grozījumi un tas ir apturēts, tautieši ir vēl lielākā neizpratnē. Tas tikai vairo neticību Latvijas veselības aprūpes sistēmai. Tieši tāpēc

ir daļa aizbraucēju, kuri nenorāda to, ka brauc dzīvot uz ārzemēm.

“Ir cilvēki, kuri nav izdeklarējušies no Latvijas nezināšanas dēļ, bet ir daļa, kuri to nedara apzināti. Iemesls, lai viņiem nebūtu liegta veselības aprūpe šeit, Latvijā. Nav noslēpums, ka cilvēki, dzīvojot ārzemēs, nereti brauc uz Latviju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus - gan kvalitātes, gan pieejamības, gan arī zemākas cenas dēļ," saka Groza. 

Tie, kuri atgriežas vai plāno atgriezties, savu ģimenes ārstu iesaka meklēt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā, kur ir ārstu reģistrs, sadalīts pa reģioniem un novadiem, kur katrs var censties atrast savējo.

Turklāt ārvalstīs dzīvojošajiem jāatceras par EVAK jeb Eiropas Veselības apdrošināšanas karti, kuru cilvēks saņem pastāvīgajā dzīves vietā. Tā kalpos kā garants nepieciešamo medicīnas pakalpojumu saņemšanai, atbraucot ciemos uz Latviju.

"Ir daudzi cilvēki, kuri strādā Eiropā, bet dzīvo Latvijā, tad nodarbinātības valsts aģentūra izsniedz veidlapu S1, kas ir apliecinājums par tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā. Reģistrējot šo veidlapu pie mums, Nacionālajā veselības dienestā,  pacientam ir iespējams saņemt visu mūsu valstī apmaksāto pakalpojumu grozu. Tas nozīmē, ka patiesībā attiecībā uz cilvēkiem, kuri ir nodarbināti citā valstī, vairāk ir jautājums nevis par pacientu brīvprātīgajām iemaksām, bet gan par nepieciešamajiem dokumentiem, kurus var saņemt mītnes zemes sociālās apdrošināšanas iestādē, kas ļaus saņemt noteiktā apjomā pakalpojumus Latvijā," saka Līvena.

Ņemot vērā, ka ir pārāk daudz neskaidrību un diezgan liela neziņa ārlatviešu vidū, tad Nacionālais veselības dienests uzsācis gatavot proaktīvu informāciju par visām iespējām, kas pieejama ārlatviešiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti