Kā skolas Kurzemē gatavojās jaunajam mācību gadam?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

1.septembris – Zinību diena – allaž bijusi svinīgs brīdis un atkalatsatikšanās skolēniem un pedagogiem. Šogad vārds atkalsatikšanās ieguvis pavisam citu nozīmi un apjausmu, cik tā ir svarīga un cik viegli tā atkal var kļūt par virtuālu sarunāšanos. Kā skolas sagatavojušās jaunajam mācību gadam, kā veicas ar iknedēļas Covid-19 un vakcinēšanos?

ĪSUMĀ:

Kā skolas Kurzemē gatavojās jaunajam mācību gadam?
00:00 / 14:45
Lejuplādēt

Dažas dienas pirms jaunā mācību gada daudzos novados bijusi tradīcija kopā sasaukt novada pedagogus uz konferenci. Tāda, piemēram, aizvadīta Saldus novadā par tēmu “Izglītība – dialogs nākotnei un pārmaiņām!”. Savukārt Kuldīgas novadā ikgadējā konference aizstāta ar svētkiem skolotājiem, kad baudīt mūziķu Ulda Marhilēviča, Antras Stafeckas un Igo sniegumu.

“Šogad mēs sapratām, ka pēc pagājušā mācību gada ar šo attālināto mācību darbu skolotājiem gribam dāvināt kādu spēka mirkli, kādu atpūtas brīdi ar šo koncertu,” skaidroja Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītājas vietniece Lilita Mačtama. 

Covid-19 testu loģistika, nevis darbs pie izglītības jautājumiem

Tomēr jaunais mācību gads nāca arī ar dažādiem neierastiem uztraukumiem un pārpratumiem. Lai varētu mācīties epidemioloģiski drošā vidē, ir vajadzīgs derīgs Covid-19 sertifikāts par potēšanos vai izslimošanu. Ja tāda nav, nepieciešams negatīvs Covid-19 testa rezultāts. Tāpēc jau no 23. augusta skolās sākās līdz šim apjomīgākā testēšana. Tajā iesaistītas četras laboratorijas. Pirmajā nedēļā siekalu paraugu paņemšana parādīja procesa vājās vietas. Ne visas laboratorijas tika galā ar lielo apjomu un laikus skolām nepiegādāja testa komplektus. Tāpat arī vairākas skolas pieļāva neprecizitātes, atpakaļ uz laboratoriju nosūtot arī tukšos paraugu trauciņus, tāpēc rezultātus ar negatīvu Covid-19 rezultātu saņēma arī tie skolēni, kas analīzes nemaz nebija nodevuši, jo ir vakcinēti vai jau vīrusu pārslimojuši. 

Saldus novada Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica atzina, ka pēdējā nedēļā pirms skolas sākšanās vairāk nācies darīt testu loģistikas darbu, kas jādara laboratorijai, nevis domāt par izglītības jautājumiem.

“Šodien mans mērs bija pilnīgi pilns. Es piezvanīju uz ministriju. Man beidzot izdevās ministriju sazvanīt un izstāstīt savu bēdu un rūpi, un sāpi, un tad notika sakustēšanās,” norādīja Levica.  

Raidījuma veidotāji siekalu testa paraugu paņemšanai sekoja līdzi divās skolās – Skrundas vidusskolā un Nīkrāces pamatskolā. Raņķenieces Ellas Barakas dēls šogad sāk gaitas 1. klasē. Pirms testa nodošanas Baraka dēlam skaidrojusi, kāpēc tas ir nepieciešams.

“Mēs tam gatavojamies. Visu mēģinu stāstīt viņam. Ja ir kādi jautājumi, tad viņš uzdod, un es atbildu, lai viņš mēģina saprast to situāciju, kas notiek, kāpēc tas viss ir jādara. Lai nav tas – nē, es nedarīšu. Viņam vienu brīdi bija tas, nē, es nedarīšu. Bet tev ir jādara, ja tu nevēlies sēdēt mājās, jo tomēr labāk ir skolas solā nekā mājās, jo mājās [mācīties] ir grūti,” stāstīja Baraka.

Nīkrāces pamatskolas skolotāja un divu bērnu mamma Līga Prikule atzina, ka uz testu nodošanu aicināti arī vecāki, lai mazinātu satraukumu bērniem. Arī viņas bērni nupat aizvadījuši šo procesu.

“Mazajam bērnam, kas aiziet uz pirmo klasi, problēmu nebija. Bet lielais bērns bija ļoti, ļoti satraucies. Tā pirmā reize, domāju, ka laika gaitā pieradīs. Kad bija jāveic šī testēšana, tas satraukums bērniem ir. Arī šeit skatāmies, kā audzināmās klases bērni nāk veikt šos testus. Ir grūti, ir jāuztraucas, nav to siekalu, [jādomā] vai to izdarīs pareizi, vai būs viss kārtībā," stāstīja Prikule.

Skrundas vidusskolas medicīnas māsa Brigita Miezāja dalījās savā testēšanas pieredzē:

“Iepriekšējās dienas bija saspringtas, jo ir nedaudz pamainījusies testēšanas kārtība. Stobriņi tiek samarķēti jau laboratorijā un dati savadīti. Un šos stobriņus mums atveda pa nakti. Principā mēs vēl dienu iepriekš nezinājām, vai mums tos stobriņus atvedīs. Bērni bija apziņoti, ka viņiem jānāk, bet nebija mums konkrētu ziņu, vai mums šie stobriņi būs, bet viss beidzās labi. Es domāju, ka ir ļoti pozitīvi tas, ka bērni vispār var nākt uz skolu.”

Skrundas vidusskolas ēka
Skrundas vidusskolas ēka

Skolotāji vakcinējas pret Covid-19, bet izmanto arī testēšanu

Kā karsts kartupelis vasaras beigās tika viļāts pedagogu un skolu tehnisko darbinieku vakcinācijas jautājums. Latvijas Radio uzrunātajos novados atzina – situācija ar pedagogu vakcinēšanos nav dramatiska. Kuldīgas Centra vidusskolā vakcinējušies 92% pedagogu. Kāda situācija ir kopumā Kuldīgas novadā, pastāstīja Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītājas vietniece Lilita Mačtama:

“Ir iestādes, kur ir jau 80% un varbūt pat vairāk. Ir iestādes, kur ir mazāk procentu.

Bet tiešām tas ir katras iestādes individuāls gadījums. Šobrīd mēs rēķināmies ar reālo situāciju un saprotam, kā mēs varam pie šiem apstākļiem kvalitatīvi arī skolā strādāt.”

Skolās arī neslēpj, ka šis ir bijis viens no diskutētākajiem un sāpīgākajiem jautājumiem.

“Mums pedagogs skolā viens nebija vakcinējies, bet tā dēļ arī aiziet no darba... Pats izdarīja izvēli. Tas nebija spiediens. Pēdējā brīdī izvēlējās šo variantu. Tā ka es domāju, ka ne man vien, bet arī dažiem maniem kolēģiem šis jautājums diezgan sāpīgs,” stāstīja Laidu pamatskolas direktore Elita Tisjaka.  

Situāciju Ventspils novadā raksturoja Izglītības pārvaldes vadītāja Aina Klimoviča:

“Teikšu atklāti, simtprocentīgi nav, bet 75% ir. Mēs motivējam, un arvien vairāk pedagogu izvēlas vakcinēties. Bet šajā brīdī, kamēr ir iespēja nodot siekalu testus, pagaidām pedagogi izvēlas arī šādu variantu.”

Ar savu pieredzi pedagogu motivēšanā vakcinēties dalījās arī Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere:

“Šobrīd diezgan pārliecinoši ir skolas, kas pārsniegušās 90% slieksni. Ir skolas, kas ir tuvu 90%, un neapšaubāmi ir arī skolas, kas ir 70% robežās. Veicot pirmo aptauju augusta sākumā, vakcinācijas aptvere nebija tik laba. Sev par mērķi izvirzījām augusta laikā, gatavojoties jaunajam mācību gadam, strādāt, runāt ar savu pedagoģisko kolektīvu, skolu administrācijām, pieaicinot arī speciālistus uz tādiem iedvesmojošiem stāstiem. Izskaidrojot šīs vakcīnas nepieciešamību, ja mēs atrodamies krustpunktā kā izglītības iestāde.

Mēs arī organizējām vienu vakcinācijas pasākumu, saucamo izbraukuma vakcināciju, kur konkrēti piedāvājām "Janssen" vakcīnu.

Tas bija veiksmes moments, jo, protams, ka daudzi no pedagogiem, tehniskajiem darbiniekiem bija pret divām atkārtotām vakcīnām.”

Par vakcinēšanos domājuši un to jau izdarījuši arī daļa skolēnu. Skrundas vidusskolas 11. klases skolniece Alise Anna Rožkalne priecājas, ka ik nedēļu nebūs jānodod testi.

“Zinu, ka pagaidām esam trīs vakcinētas, bet man liekas, ka vēl vakcinēsies no mūsu klases. Es domāju, ka labāk skolā ir satikties ar saviem klases biedriem,” stāstīja skolniece.

Skolās noritēja remonti

Sagaidot jauno mācību gadu, skolas daudz domājušas arī par telpu uzlabošanu un remontiem. Lai pārliecinātos par skolu gatavību uzņemt skolēnus, augusta beigās skolas tiek apsekotas.

“Ir izplānotas tās darbības, kas nepieciešamas gan drošības dēļ, lai varam klātienē pēc iespējas ilgāk mācīties, gan mācību satura īstenošana, kas ir tiešais skolas uzdevums,” norādīja Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītājas vietniece Lilita Mačtama.

Par padarītajiem darbiem Skrundas vidusskolā pastāstīja direktora vietniece izglītības jomā Signe Grīnberga: “Kā jau katru vasaru, skolā notiek dažādi remonta darbi. Šajā gadā divas klases piedzīvo pārveidošanos, būs izremontētas skaisti, un līdz ar to jaunas mēbeles. Protams, pārējās klases nav atstātas novārtā, tās tiek uzpucētas, uzskaistinātas, lai visiem būtu patīkami ierasties 1. septembrī skolā. Tāpat sporta zālē ir notikuši remontdarbi.”

Par gatavošanos pirmajai skolas dienai stāstīja arī Ēdoles pamatskolas skolotāja Ligita Mateviča: “Ir arī tematiskie plāni sagatavoti jaunām kompetencēm. Man šogad būs otrā klasīte, pagājušo gadu bija pirmā, šogad otrā.”

Savukārt Kuldīgas Centra vidusskolā sākušies lielie rekonstrukcijas darbi, kas skolēnu un skolotāju dzīvi mainīs uz visu mācību gadu.

“Šobrīd mums ir 691 skolēns, 62 skolotāji un 23 tehniskie darbinieki. Darbu uzsāksim sešās pilsētas vietās,” pastāstīja skolas direktore Brigita Freija. 

Vērienīgas skolu rekonstrukcijas notikušas vairākos Kurzemes novados, arī Talsu novadā.

“Pagājušajā mācību gadā turpinājās, un šobrīd jau ļoti ceram, ka septembra sākumā viss notiks. Talsu Valsts ģimnāzijai ir tādi ievērojamāki remontdarbi bijuši – ar pārbūvīti. Ļoti ceram, ka septembra sākumā skolēni te varēs mācīties,” norādīja Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps. 

Skolās vērojams pedagogu trūkums

Ne viena vien skola pirms jaunā mācību gada sastopas ar pedagogu trūkumu. Skolās to vairāk skaidro ar paaudžu nomaiņu, nevis to, ka pedagogi pamet darbu vakcinēšanās dēļ. Katrā novadā risinājumi atšķiras.

“Šobrīd mēs esam nodrošinājuši visus skolotājus, bet, protams, ka tā ir fizika, ķīmija, bioloģija, angļu valoda un mūzikas skolotāji, –  tie tādi, kas iezīmējas, kas izteikti trūka,” pastāstīja Saldus novada Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica.

“Pedagogu mainība ir arī novērojama šajās dienās. Iespējams, ka kādā pozīcijā ir vēl arī vakance, tā kā situācija mainās. Protams, tās situācijas var būt grūtākas nostāk no centra,” situāciju raksturoja bijušā Grobiņas novada pašvaldības Izglītības nodaļas metodiķis Arvils Roga.

“Pedagogu jau šajā gadā mums sāka trūkt vairāk nekā iepriekšējos. Iepriekšējā vasaras periodā, kā jau visur, esam bijuši stresiņā par to, ka [skolotāju] nav, ka ir šīs vakances, bet viņas ir piepildījušās. Šobrīd mums ir problemātiski ar dažiem pedagogiem, mājturības skolotāji, vairāk tā kā zēnu mājturības sadaļa, protams, atbalsta personāla pietrūkst. Te vēl līdz pēdējām dienām matemātikas skolotāju pietrūkst,” norādīja Talsu novada Izglītības nodaļas vadītājs Uldis Katlaps.

Pie darba skolā var tikt arī Liepājā, atzina Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.

“Jāatzīst, ka šogad vakanču ir diezgan ievērojami vairāk, nekā tas ir bijis iepriekšējos gados. Provizoriski paredzam, ka vakanču skaits varētu pieaugt gadu no gada. Tas ir saistīts ar to, ka ir paaudžu nomaiņa. Daudzi pedagogi sarežģītajos pandēmijas apstākļos, organizējot mācību procesu, ir pieņēmuši lēmumu tomēr doties pensijā, neturpināt pedagoga gaitas,” stāstīja Niedre-Lathere.

Savukārt Laidu pamatskolas direktore Elita Tisjaka jaunajā mācību gadā vēlēja izturību: “Es visiem novēlu, ne tikai pedagoģijā strādājošajiem, bet arī vecākiem un vecvecākiem, visiem iedzīvotājiem – galvenais ir veselība, pacietība, izturība, sapratne, tad viss mums izdosies kopīgi.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti