Panorāma

Panorāma

Panorāma

«Kristāla bulta» asina karavīru sadarbības iemaņas

Vardarbība ģimenē: Raunas vidusskolas pieredze

Kā skolai pamanīt vardarbību? Raunā izveido 7 soļu sistēmu un sadarbojas ar sociālo dienestu

Vardarbība ģimenē ir daudz vairāk izplatīta, nekā liecina statistika – pārliecināti Tiesībsarga birojā. Viens no iemesliem, kādēļ vardarbība ģimenē vai pret bērnu paliek slēpta, ir bērna bailes nonākt bērnunamā. Raunas vidusskolā ieviesta īpaša sistēma šādiem gadījumiem.

Bērni, kuri ikdienā pieredz vardarbību ģimenē, bieži tāpat uzvedas arī attiecībās ar saviem vienaudžiem un skolotājiem. Tieši skola ir tā vieta, kur visbiežāk ir sākums preventīvajam darbam vardarbības novēršanā, kā arī savlaicīgas un kvalitatīvas palīdzības sniegšanā bērniem, kuri cieš no vardarbības.

“Mēs esam ļoti parasta Latvijas skola, kas saskaras ar ļoti parastām Latvijas izglītības problēmām. Piemēram, tā pati emocionālā vardarbība. Mēs ik pa laikam atklājam gadījumus, kuri ir veidojušies gadiem, un tajā brīdī, kad mēs dabūjam zināt un atklāt, mēs momentā varam noreaģēt,” stāsta Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens.

Plētiens trīs gadus ir Raunas vidusskolas direktors. Pirms tam bija vēstures skolotājs Olaines un Rīgas skolās. Esot skolotājs, viņš pieredzēja emocionālas vardarbības epizodes skolēnu vidū.

“Es piefiksēju gadījumus, un gadījumus daudzskaitlī, kur, piemēram, bērni viens otru apsmej par izskatu. Tā ir viena no klasiskākajām apsmiešanas formām, kas ir eksistējusi, nezinu, cik sen. Tas jautājums ir, ko es kā skolotājs daru. Tā kā man kā bērnam esot skolā, esot izglītības sistēmā bija ļoti līdzīga pieredze, mani arī apsmēja, tad tajā brīdī, kad es gāju skolā kā skolotājs,

mana ticība bija par to, ka es nekad neļaušu savā klasē, kur es kā pieaugušais varu kaut kādus procesus ietekmēt, es neļaušu, lai kāds bērns no šī cieš,” saka Plētiens.

Raunas vidusskolas 7 rīcības soļi:

  1. Mācību priekšmeta skolotāja iekšējā klasvadības sistēma.
  2. Ieraksts e-klasē un saruna ar skolēnu.
  3. Pēc 2 gadījumiem klases audzinātājs pārrunā ar skolēnu, izmantojot vienošanās lapu.
  4. Ja situācija neuzlabojas, notiek trīspusējā saruna: klases audzinātājs, skolēns un vecāki.
  5. Situācijai neuzlabojoties, saruna skolas administrācijai ar skolēnu un klases audzinātāju. Izmanto attieksmju lapu.
  6. Sarunas skolas administrācijai ar klases audzinātāju, skolēnu un vecākiem, izmantojot protokola lapu.
  7. Ja situācija neuzlabojas, četrpusēja saruna novada Sociālajā dienestā.

Savā skolā viņš ieviesis īpašu sistēmu, kas ļauj krīzes un vardarbības situācijas risināt, kamēr tās vēl nav samilzušas par neatrisināmiem savstarpējo attiecību un strīdu mudžekļiem. Tas ir saraksts ar septiņiem soļiem, kas skolotājam, klases audzinātājam vai skolas administrācijai jādara, kas jāraksta e-klasē vai jāsaka vecākiem, ja mācību iestādē bērns kādu mutiski vai fiziski aizskar.

“Ja mēs redzam, ka kaut kas gaitenī notiek starpbrīdī, vai es kā pieaugušais paeju garām, jo man šausmīgi svarīgi kaut ko nokopēt vai izdarīt, vai es tomēr pieeju un mēģinu noskaidrot situāciju un, ja vajadzīgs, iesaistos vai nododu šo lietu tālāk kādam kolēģim, kurš ir brīvāks.

Bet stāsts ir par pieaugušo sadarbību un stāsts ir par to, ka mēs kaut kādas situācijas vienkārši pamanām,” skaidro skolas direktors.

6. klases audzinātāja Justīne Buliņa Raunas vidusskolā strādā pirmo gadu. Viņa savai klasei uz sienas ļoti uzskatāmi veido dažādus emocionālās audzināšanas piemērus.

Raunas vidusskolas direktors dzirdējis, ka ir pilsētas, kurās skolas un sociālais dienests strādā katrs pats par sevi. Viņš uzskata, ka tas nebūtu pareizi: “Tas, ko sociālie dienesti saka – skolas mums nedod informāciju, lai mēs savlaicīgi varētu reaģēt. Tam ir tik fundamentāli liela nozīme, ka sociālais dienests zina, kā katram bērnam skolā iet. Un tas elektroniski ir šausmīgi vienkārši izdarāms.”

“Mums apmēram pirms gada pieslēgta e-klase, kur ir iespēja ieiet un apskatīties savu gadījumu risināšanā konkrētu bērnu: kā viņš mācās, cik viņš daudz kavē, vai viņš pilda mājas darbus, kā viņš uzvedās klasē, stundā,” stāsta Raunas novada sociālā dienesta darbiniece ģimenēm ar bērniem Inna Masule.

“Ar mācībām ir bijis tas, ka viņi veido plānu, ka tajā dienā labos tādus mācību priekšmetus. Arī  ar mācībām saistīts, kaut gan īpaši tas mums nebūtu jādara, bet mēs vienkārši to kompleksi risinām un darām,” stāsta Raunas novada sociālā dienesta darbiniece Sandra Fišmeistere.

Bērni mums visiem ir vieni un kopīgi, saka Edgars Plētiens. Un ikdienā nepieciešams iejūtīgs, savā darbā un skolēnos ieinteresēts skolotājs.

“Mans lielais utopiskais mērķis ir, ka uz skolu bērni nāk nebaidoties, viņi šeit jūtas labi, un viņiem patīk šeit būt,” saka skolas direktors.

Raunas vidusskola
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti