Rīta Panorāma

Intervija ar Mārtiņu Kaprānu par Baltijas sabiedrības attieksmi pret ģeopolitisko ainu reģionā

Rīta Panorāma

Marts - acāliju mēnesis Botāniskajā dārzā

Intervija ar Mariju Ābeltiņu un Andi Rinkevicu par informatīvo akciju #NOŅEMROZĀBRILLES

Kā savlaicīgi atpazīt bīstamas attiecības? Iesaka psihoterapeite un policists

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ar akciju “Noņem rozā brilles!” cerēts izglītot jauniešus, lai viņi labāk spētu savlaicīgi atpazīt bīstamas attiecības. Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” psihoterapeite un policijas pārstāvis skaidro, kā pamanīt briestošās problēmas.

Policija pērn reģistrējusi vairāk nekā astoņus tūkstošus konfliktu, savukārt šogad līdz 28. februārim – jau vairāk nekā 1,2 tūkstošus. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics gan norāda, ka tie ir visa veida konflikti un ne tikai ar vardarbību saistītie.

Taču konflikts un kautiņš ir cilvēku, tostarp pāru attiecību galējība, ko policija negrib pieļaut. Tāpēc Rinkevics norāda, ka robeža tam, ka attiecībās ir problēma, ir ne tikai Krimināllikums, bet arī katra cilvēka pašsajūta.

Tikmēr kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa varmācības izplatību skaidro ar vecām sabiedrības normām, kad vardarbība bija primitīvs veids, kā panākt vēlamo. Vienlaikus viņa norāda, ka vienmēr būs cilvēki, kuri grib kontrolēt citus un pārņemt varu.

Cilvēkiem gan tendence ignorēt un nepamanīt pazīmes, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā. Psihoterapeite uzskaita pazīmes, kurām vērts pievērst uzmanību:

  • Uzraudzīšana – seko līdzi katram tavam solim un grib par visu atskaiti. “Es tev nosūtīju jau piecas īsziņas, tu neatbildēji 20 minūtes! Kur tu biji?”
  • Īpašnieciskums – greizsirdība pat uz taviem ģimenes locekļiem un labākajiem draugiem, ko attaisno ar rūpēm un mīlestību. “Tu taču zini, cik tu man esi svarīga/-s! Man šķiet, ka tu pārāk daudz laika pavadi ar māsu, viņai ir slikta ietekme uz tevi!”
  • Sasteigšana – vēlme sasteigt attiecības, ignorējot tavas personiskās robežas. “Es tevi šodien ieraudzīju un sapratu – tas ir uz mūžu! Mums noteikti jāprecas!”
  • Sīkumainība – ātri aizsvilstas par vismazākajiem sīkumiem. “Kā var nepareizi turēt rokās dakšiņu?! Tas ir nepieņemami!”
  • Pārākums – uzskata, ka viņam/-ai vienmēr pienākas īpaša uzmanība un attieksme. “Es nesaprotu, ko nozīmē, ka esi nogurusi/-is?! Es esmu ieplānojis/-usi randiņu, mums ir jātiekas! Vai tad es par velti plānoju?”
  • Aizvainojums – vienmēr uzskata, ka apkārtējie izturas pret viņu netaisnīgi. “Mani neviens nekad nesaprot!”
  • Vainošana – savās negatīvajās emocijās vaino tikai citus. “Visas manas bijušās bija briesmīgas, neatsaucīgas, nesievišķīgas un izlaistas. Tu gan esi eņģelītis!”

Šīs pazīmes ne vienmēr liecina, ka cilvēks būs varmāka. Taču, ja otrs cilvēks reaģē, uzstājot uz lielāku savu telpu un brīvību, bet partneris sāk izolēt viņu no apkārtējās pasaules, tas ir aizdomīgi un var novest pie sliktām sekām, skaidro Ābeltiņa.

Eiropas Savienības pētījumi liecina, ka, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Eiropā, Latvijā vardarbības līmenis pret sievietēm ģimenēs ir augsts – ik dienu cieš vairāk nekā simt sieviešu. Vardarbībai nav tikai fiziska izpausme, varmāka ietekmēt var arī psiholoģiski, seksuāli un ekonomiski. Vardarbība ietver tieksmi kontrolēt, dominēt un pazemot, tā nav īslaicīga nejaušība. Turklāt tā ir novērojama dažādos sabiedrības sociālajos slāņos neatkarīgi no partnera izglītības līmeņa, materiālā stāvokļa vai vecuma un tautības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti