Dienas ziņas

Baložos atklāj orientēšanās spēli «QR poligons»

Dienas ziņas

Atzīmē Latgales kongresa dienu

Ārpusģimenes aprūpe ārkārtējā situācijā

Kā rīkosies, ja no Covid-19 pozitīvas ģimenes jāizņem bērns?

Ko darīt, ja ģimenē ir kāds saslimušais ar Covid-19 un radusies situācija, ka no tās jāizņem bērns un jāievieto ārpusģimenes aprūpē? Šis ir jautājums, kas satraucis ne tikai bāriņtiesas, bet arī audžuģimenes. Labklājības ministrijā stāsta, ka vadlīnijas šādai situācijai nupat izstrādātas un jau šodien nonāks pašvaldībās

Pēdējos gados arvien lielāka uzmanība valstiskā līmenī pievērsta tam, lai bērnam, kurš dažādu iemeslu dēļ nevar augt vai kādu laiku uzturēties savā bioloģiskajā ģimenē, nodrošinātu pēc iespējas ģimenei tuvākus apstākļus, izmantojot aizbildnību vai audžuģimeņu pakalpojumu. Statistika rāda, ka pērnā gada sākumā jau 87,7% ārpusģimenes aprūpē esoši bērni auga pie aizbildņa vai audžuģimenē. Šobrīd, kad valstī noteikta ārkārtējā situācija, neziņa ir arī audžuģimenēm, kā rīkoties, ja iznāk sadarboties ar bērnu, kurš izņemt no ģimenes, kurā kādam konstatēta saslimšana ar Covid-19 vai arī ģimenei jāatrodas pašizolācijā.

"Es esmu vērojusi konferenci no ministrijas puses, kur par šo jautājumu runāja. Tur tika teikts, ka ir aktuāli un tiek strādāts. Šis jautājums ir aktuāls, izskan bieži audžuģimeņu atbalsta grupās," pastāstīja ārpusģimenes atbalsta centra "Dzeguzēns" pārstāve Gundega Filatova.

"Ārpusģimenes aprūpi nevaram nodrošināt. Audžuģimenes nav gatavas uzņemt slimus bērnus, ģimenē atrodas arī citi bērni. Visas bāriņtiesas ir satraukušās par to," piebilda Kuldīgas novada bāriņtiesas vadītāja Inta Sūna.

Labklājības ministrijā atzīst, ka pie šī jautājuma atrisināšanas ir strādāts un tikko ir izveidotas vadlīnijas. Tās paredz, ka pašvaldībām ir jāapzina telpas, kurās varētu izvietot bērnus no šādām ģimenēm. Ja to nevar vienas pašvaldības ietvaros, tad var sadarboties ar kaimiņu pašvaldībām. Tās varētu būt, piemēram, šobrīd tukšās bērnudārzu vai skolu telpas. 

"Mēs esam aptvēruši to iespējamo personālu, kam vajadzētu būt nodrošinātam tajās telpās. Jāņem vērā, ka Slimību profilakses un kontroles centra sniegtās rekomendācijas paredz, ka iesaistāmajam personālam ir jābūt pēc iespējas mazākam. Tāpēc mēs paredzam, ka tā varētu būt medmāsa, aprūpes persona, kuras nodrošina maiņu darbu ik pēc astoņām stundām. Lai tas kontakts nebūtu pārāk ilgs ar šiem bērniem. Kā arī ir persona, kas piegādā ēdienu, un persona, kas uzkopj telpas. Personālu mēs paredzam īpaši minimālā apjomā," stāstīja Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktores vietniece Zita Mustermane.

Ministrijas vadlīnijas jau saskaņotas ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu, tāpēc jau šonedēļ nonāks pašvaldībās. 

KONTEKSTS:

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti