Blumbergs atklāja, ka ir gandarīts par savu pēcteci, jo diezgan apzināti izvēlējies uzrunāt un valdes priekšsēža amatam mudinājis pieteikties Andersonu. Blumbergs gan smejot noteica, ka centīsies pārāk daudz nejaukties jaunā priekšsēža darbā.
"Es apsolu, ka es nebāzīšu degunu Mārtiņa darīšanās, bet mēģināšu viņu atbalstīt, palīdzēt, kā vien varu. Tā kā es dzīvoju Vašingtonā, ja būs vajadzīga palīdzība vēstniecībā vai Kapitolijā, es esmu gatavs palīdzēt. Savukārt Mārtiņš bieži ir Latvijā, tad es zinu, ka viņš ALA varēs palīdzēt no Rīgas," klāstīja Blumbergs.
Andersons par savu nonākšanu priekšsēža amatā runāja kā par likumsakarību: " ALA ir manās asinīs, mans vectēvs bija viens no ALA dibinātājiem pirms 70 gadiem, un, kā daudziem trimdas pēcnācējiem, tā ir vajadzība un nepieciešamība, ne tikai sevī uzturēt latvietību, bet padarīt to pieejamu visiem Amerikā dzīvojošiem.
Pienākuma sajūta iet talkā ir ieaudzināta no vecākiem un vecvecākiem."
Blumbergs uzsvēra, ka ALA darbības lauks ir ļoti plašs, un, lai arī Amerikas latviešu sabiedrība mainījusies kopš dibināšanas pirms 70 gadiem, apvienībai darba joprojām ir pilnas rokas. Andersons uzskaita: noteikti ir nemainīgās vērtības un jomas – kultūra, izglītība, latviskās identitātes uzturēšana, saiknes ar Latviju nodrošināšana. Tāpat neiztrūkstoši ir politiskie un ekonomiskie, tautsaimniecības mērķi.
Amerikas latviešu sabiedrība ir mainījusies – daļa latviešu asimilējušies, bet šobrīd ALA noteikti var rēķināties ar jaunpienācējiem jeb jauno trimdu, kas nāk ar savu pienesumu, savām idejām un arī norāda uz jauniem iespējamiem virzieniem.
Andersons, runājot par saviem pirmajiem darāmajiem darbiem, uzsvēra, ka nebūtu prātīgi kaut ko uzreiz mainīt, pirmais uzdevums ir uzklausīt valdi un biedru organizācijas: "Man arī pašam ir idejas, bet sākumā gribu uzklausīt cilvēkus. Nākamgad oktobrī būs Saeimas vēlēšanas, un ALA allaž iesaistījusies to rīkošanā Amerikā, organizējot vēlēšanu iecirkņus, mudinot Latvijas pilsoņus nākts balsot, padarot šo procesu pēc iespējas vienkāršāku."
Tāpat viens no AAL atslēgas jautājumiem ir: "Kā mēs varam palīdzēt Latvijai un latviešiem?" Andersons teica, ka tas nav nekas jauns, jo tas bijis viens ALA pamatuzdevumiem jau gadu gadiem: "Agrāk uz jautājumu, kā varam palīdzēt, atbilde bija "ar līdzekļiem". Bet viens augsta līmeņa Latvijas valdības pārstāvis man reiz teica:
"Labi, ka jūs ziedojat naudu, bet vai nav labāk dot makšķeri un iemācīt makšķerēt, nevis dot zivi?"
Un tādā ziņā šajā kongresā izskanēja idejas un vēlmes, ka viens veids, kā Amerika var palīdzēt Latvijai izglītības jomā, ir kontakti, savedot kopā jomu ekspertus, pētniekus un zinātniekus. Tādejādi mēs iemācītu cilvēkus "makšķerēt". Otra ideja bija līdzīga – darboties biznesa sfērā, palīdzēt atrast Latvijas uzņēmējiem sadarbības partnerus, klientus šeit Amerikā."
ALA kongresā viesojās ne tikai raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts", bet arī labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, un jautājums, kā palīdzēt Latvijai, izskanēja arī sarunās ar "Ziedot.lv". Savus ceļa vārdus jaunajam ALA priekšsēdim veltīja Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstniece Diasporas jautājumos Elita Gavele. Tikmēr ALA augstāko apbalvojumu – Nameja goda zīmi – saņēma ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Mūžam aktīvais un humora pilnais bijušais ALA priekšsēdis Blumbergs uz jautājumu, ko tagad darīs, atbildēja izvairīgi, sakot, ka tagad mazliet atpūtīsies un tad, visticamāk, metīsies jaunos izaicinājumos. Kādi tie būs, laiks rādīs, bet, iespējams, tie būs cieši saistīti ar Latviju un latviešiem visā pasaulē.
