Kā notiek gumijas stiepšana tiesās - slimības un komandējumi

Visaptverošas statistikas par lietu iztiesāšanas ilgumiem šobrīd Latvijā nav, bet LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, aplūkojot divās tiesās divu nedēļu laikā nozīmētās lietas, secināja, ka lietu, kuros tiesāšanās ir izstiepusies gadiem un kurās galu galā, iespējams, sods apsūdzētajiem būs jāatlaiž, netrūkst. Tiesneši un prokurori norāda, ka ilgajās tiesvedībās vainojama aizstāvības puse. Arī paši advokāti neoficiāli nemaz nenoliedz, ka aizvien ir daudz iespēju, kā panākt, lai lietas izskatīšanu atliek.

Eiropas Komisijas ziņojumā secināts, ka, piemēram, pirmajā instancē vidēji statistiski viena lieta tiek izskatīta 170 dienās, tātad aptuveni pusgada laikā un ar šo rādītāju Latvija 28 dalībvalstu vidū ir 14.vietā. Savukārt neizskatīto lietu mazākā uzkrājuma ziņā Latvija pat ir augstajā 6.vietā. Taču Eiropas Komisijas ziņojums atspoguļo civillietu un administratīvo lietu iztiesāšanas ilgumu, bet neko nesaka par krimināllietām.

Tiesas nesteidz informēt par lietu izskatīšanu

Lai apskatītu lietu iztiesāšanas vidējo ilgumu, “Aizliegta paņēmiena” komanda pieprasīja informāciju Rīgas pilsētas tiesām un Rīgas apgabaltiesai par visām lietām, kuru izskatīšanai nozīmētas tiesas sēdes laikā no 10. līdz 21.aprīlim. Šāds divu nedēļu laika posms varētu dot priekšstatu, kura gada lietas tagad skata tiesa, un tas varētu būt samērīgs apjoms, ko tiesas varētu sagatavot.

Bet tiesas neizrādīja lielu pretimnākšanu, un piecas no septiņām uzrunātām tiesām informāciju atteica, norādot, gan ka informāciju par lietas ierosināšanu un izskatīšanas datumiem netiek apkopota, gan to, ka lietas materiāli līdz galīgajam nolēmumam pieejami tikai dalībniekiem.

Bet Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa un Rīgas apgabaltiesa prasīto informāciju sniedza pilnā apjomā, gan atzīstot, ka šādas informācijas sagatavošana ir roku darbs, un katra lieta ir jāpēta atsevišķi.

Lietas pārceļ slimību un prombūtnes dēļ

Ziemeļu rajona tiesa no 10. līdz 21.aprīlim tiesas sēdi bija nozīmējusi 38 krimināllietās.  17 gadījumos kriminālprocesi šajās lietās sākti pērn, četros gadījumos šogad. Piecās lietās kriminālprocesi ir sākti 2014.gadā, vēl piecās - 2015.gadā, bet septiņās lietās – vēl agrāk.

Izziņai:

Šobrīd likums nenosaka, cik ilgā laikā kāda lieta tiesā ir jāizskata.
Kad nozīmēt tiesas sēdes,  ir tiesnešu ziņā, ņemot vērā visu dalībnieku iespēju piedalīties sēdē.
Tiesas priekšsēdētājs katru gadu kopā ar tiesnešiem vienojas par sava veida lietu izskatīšanas termiņa standartu.
Piemēram, Rīgas apgabaltiesā krimināllietām, kas nāk no pirmās instances tiesām apelācijas kārtībā, tie ir desmit mēneši.

Likums par tiesu varu paredz un garantē ikvienam tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Nepamatoti ilgas izmeklēšanas vai tiesvedības gadījumā apsūdzētais var pretendēt uz mazāku sodu vai par kriminālprocesa izbeigšanu pavisam.

Piemēram, lietā, kurā divas personas apsūdzētas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un grāmatvedības datu sagrozīšanu, process sākts 2007.gada jūnijā, tiesā lieta nonākusi 2010.gada aprīlī pie tiesneses Ilzes Apses. Iztiesāšana ilga divus gadus, nozīmētas 14 tiesas sēdes, no tām trīs reizes sēdes atlika, 9 gadījumos bija nozīmēts pārtraukums, vienreiz noņemta no dienas kārtības un vienreiz izskatīta pēc būtības, kad arī tiesa pieņēmusi lēmumu.

Bet spriedums pārsūdzēts, un 2012.gada lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas pēc gada pirmās instances spriedumu atcēla un nosūtīja atpakaļ uz atkārtotu izskatīšanu Ziemeļu rajona tiesā, pie tiesneša Viestura Gaidukēviča. Šobrīd lieta joprojām tiek iztiesāta - atlikta jau 16 reizes, trīs reizes noņemta no dienas kārtības, trīs reizes izsludināts pārtraukums. Nākamā sēde šogad 20.jūlijā.  

Vēl kādā lietā, kurā trīs personas apsūdzētas par personu apliecinošu dokumentu iegūšanu, izmantojot citu personu datus un krāpšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā, process sākts 2012.gada martā. 2013.gada aprīlī lieta nonākusi Jelgavas tiesā, kura to nosūtīja uz Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesu, tur nozīmēja tiesnesi Viesturu Gaidukēviču, kurš devās bērna kopšanas atvaļinājumā. Tad lieta nonāca pie cita tiesneša, kuru savukārt pārcēla uz Ogres rajona tiesu, un visbeidzot lieta 2016.gada rudenī nonāca pie tiesneses Ilzes Apses.

Viņa skaidro, ka kopš pērnā gada tiesas sēdes jau pārceltas četras reizes - pirmo reizi prokurors bija aizņemts citā procesā, otro reizi saslimis bija viens no apsūdzētajiem, trešo reizi viens no apsūdzēto advokātiem bija devies ārvalstu komandējumā, bet ceturto reizi cits viena no apsūdzētā advokātiem bija saslimis.

Ieilgušās lietas ļauj mīkstināt sodu

Rīgas apgabaltiesa no 10. līdz 21.aprīlim tiesas sēdi bija nozīmējusi 77 krimināllietās.  15 gadījumos kriminālprocess šajās lietās bijis sākts 2016.gadā. 11 lietās – 2015.gadā, bet daudzas ir arī senākas lietas, viena drīz svinēs jau 13 gadu jubileju.

Piemēram, lieta, kurā apsūdzēta tikai viena persona par dokumentu viltošanu, process uzsākts 2009.gadā, izmeklēšanu ilgusi vienu gadu, tad lieta nonākusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā. Lietas iztiesāšana ilgusi piecus gadus, tiesa atlikta 8 reizes, notikusi bez rezultāta vēl divas reizes un galu galā tiesnesis lietu izbeidzis. 

Prokuratūra gan šo lēmumu pārsūdzējusi, un kopš šī gada sākuma lieta ir apgabaltiesā, un šobrīd ir atlikta uz šī gada novembri. Rīgas apgabaltiesa pārstāvis Raimonds Ločmelis šādu termiņu skaidro ar to, ka kāds liecinieks neatrodas Latvijā un izsaukšanas procedūra ir sarežģīta.

Vēl viena lieta, kas joprojām iztiesāta un sākta 2009.gadā, guva arī publisku rezonansi. Apsūdzība celta par to, ka Juris Silovs, kas nodarījuma brīdī bija Garkalnes novada priekšsēdētājs, pēc avārijas izdarīšanas alkohola reibumā sarunājis, ka vainu par to uzņemas viņa sieva, tā panākot, lai apdrošinātāji neatsaka atlīdzības izmaksu par bojāto auto.

Lieta sākta 2009.gadā, un jau pēc gada lieta nonāca tiesā Rīgas rajonā, pie tiesneses Inas Naruškas. Tiesāšanās ilga 3,5 gadus, tad apsūdzēto slimošanās dēļ tiesas atliktas, līdz aptuveni četrus gadus pēc notikušās avārijas Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu. Lēmums tika pārsūdzēts, un tiesas sākas atkal no gala. Kopš 2014.gada tiesas sēdes šajā lietā nozīmētas 13 reizes – trīs notikušas, septiņas reizes noņemtas, vienu reizi atlikta, četras beigušās bez rezultāta. Un tagad Juris Silovs ar lepnumu startē šī gada pašvaldības vēlēšanas Garkalnes novadā kā “Saskaņas” saraksta līderis.

Savukārt Rīgas apgabaltiesas tiesas tiesnesis Aivars Uminskis, kas šobrīd iztiesā šo lietu, raidījumam atzina, ka likums ļauj mīkstināt sodu vai pat to nepiemērot, ja viss ir ļoti ievilcies.   

“Es vispārīgi varu pateikt, ka, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesu pabeigšanu saprātīgā termiņā, tad, protams, tas ir ņemams vērā, nosakot sodu, tas ir, mīkstinot sodu. Tāpat arī personu var atbrīvot no soda vai arī no kriminālatbildības, ja konstatē, ka ir pārkāptas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā,” klāstīja tiesnesis.

Viņš arī atzina, ka viņa praksē ir bijuši šādi gadījumi, “neteiktu, ka bieži, bet ir, un ir gadījumi, kad vispār personu atbrīvo no soda”.

Lietā, kurā trīs personas apsūdzētas par krāpšanu un par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, grupā un lielā apmērā. Izmeklēšana sākta 2008.gadā, teju pirms desmit gadiem, Zemgales tiesā lieta nonāca 2010.gadā. 17 reizes sēdes atliktas, 6 reizes bijis pārtraukums, vienu reizi sēde notikusi bez rezultāta. Spriedums pasludināts 2015.gadā, bet uzreiz pārsūdzēts un lieta nonāca apgabaltiesā. Kopš 2016.gada sākuma nozīmētas trīs tiesas sēdes. Divas reizes jau tās ir atliktas, vienu reizi sēde notikusi bez rezultāta, un jūnijā tiesāšanās turpinās.

Pirmās instances tiesnese Dzintra Zemitāne ilgo procesu skaidroja ar to, ka vairākkārt sēdes atliktas, jo uz lietas iztiesāšanu nav ieradušies liecinieki, kā arī apsūdzētie – lielākoties veselības problēmu dēļ.

Prokurors Gaitis Krieviņš, kurs šajā lietā uztur apsūdzību, skaidroja - “ja uz tiesu nav ieradies kāds no apsūdzētajiem, tad likums neļauj skatīt lietu bez apsūdzētā klātbūtnes”.

“Turklāt parasti tam, ka persona nav ieradusies uz tiesas sēdi, tiek norādīti tādi iemesli, kas neļauj uzskatīt, ka personas neierašanās uz tiesas sēdi būtu vērtējama kā neattaisnota.(..) Šie apstākļi būtiski ietekmē lietas iztiesāšanas termiņus, kas rezultātā tiek vērtēti par labu apsūdzētajām personām, atsaucoties uz tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā,” norāda prokurors.

Un vēl pēdējā lieta, ko aplūkoja raidījuma komanda, ir par dienestu atbildību Mirdzas Ķempes ielas ugunsgrēka lietā. Baisā traģēdija notika 2006.gadā. Ugunsgrēkā bojā gāja četri cilvēki, izlecot pa logu, bet viens bērns izdzīvoja. Uz apsūdzēto sola trīs ugunsdzēsēji par valsts amatpersonas bezdarbību.

Lieta pirmajā instancē Ziemeļu rajona tiesā nonāca 2010.gadā, pie tiesneša Viestura Gaidukeviča. Tiesas sēdes tikai atliktas 10 reizes, no dienaskārtība noņemtas 8 reizes, pārtraukums bijis vēl 10 reizes un vienu reizi tiesas sēde bijusi bez rezultāta.  Pēc pieciem gadiem lēmums tomēr pieņemts - viena persona attaisnota, divas sodītas ar nosacītiem sodiem, bet tālāk sekoja pārsūdzība, un šobrīd jau otro gadu lieta ir apgabaltiesā.   

Kā novilcina lietas?

Ilgajās tiesvedībās vainojama aizstāvības puse – tiešāk un netiešāk par to runā gan tiesneši, gan prokurori. Arī paši advokāti neoficiāli nemaz nenoliedz, ka aizvien ir daudz iespēju, kā panākt, lai lietas izskatīšanu atliek.

Raidījums apkopoja piecus populārākos veidus, kā notiek gumijas stiepšana tiesās.

Visizplatītākais – slimības lapas advokātiem. Visbiežāk ar reālu slimošanu tam nav nekāda sakara, bet ir gana daudz ārstu, kas šādus pakalpojumu – slimības lapas par samaksu – sniedz.

Slimības lapas apsūdzētājiem. Ja, piemēram, uz apsūdzēto sola ir divas, trīs vai vairāk personas, tad slimot var visi pēc kārtas.

Komandējumi advokātiem. Šo faktu tiesas pat ļoti respektējot, un komandējumi var būt visdažādākie - kāda lieta ārvalstīs, kādi kursi vai konference.

Advokāti aizņemti citos tiesas procesos. Lai arī ir ieviests advokātu kalendārs, kurā arī tiesnesis var apskatīties, ir vai nav tā patiesība, advokāts var attaisnoties, ka par citu sēdi uzzinājis pēdējā brīdī.

Tiesnešu kļūdas, ko advokāti ļoti cenšas noķert procesa laikā. Kamēr kļūdas tiek novērstas, process ievelkas. Un vēl variants, ka aizstāvji uz kļūdām nenorāda uzreiz, bet vēlāk, kad labot tās ir grūtāk.

Advokāti norāda, ka nereti jau arī pašiem tiesnešiem nenotikusi tiesas sēde, piemēram, desmitos no rīta, ir izdevīga, jo  visa tā diena tiesnesim no darba ir brīva.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti