Indras pagasta Karklinovas ciema iedzīvotāju Kiras un Raimonda Truskovsku māja atrodas vien aptuveni divu kilometru attālumā no Latvijas–Baltkrievijas robežas. Pēdējā laika notikumus un nelegālo imigrantu krīzi viņi izjūt jo īpaši – pie mājām biežāk manāmi ne vien robežsargu, bet arī Valsts policijas transportlīdzekļi. Pastiprināta uzmanība pievērsta šeit braucošajiem automašīnu vadītājiem un to pasažieriem. Televīzija novēroja, kā vīrietim, kuram nebija līdzi personas apliecinošu dokumentu, ceļu nācās turpināt Valsts policijas auto.
Truskovski pastāstīja, ka ir ciešā kontaktā ar robežsardzi, citādi dzīvot nevarot.
"Agrāk viss bija vaļā, bet tagad jau māju taisām ciet. Mūs robežsardze pabrīdināja, ka tie imigranti var būt izsalkuši, nav skaidrs, kas viņiem var būt prātā," stāstīja Truskovska.
Nelegālie robežšķērsotāji manīti arī iepriekšējos gados, taču vietējie iedzīvotāji neatminas, ka to skaits būtu tik liels. Līdz ar to pašlaik satraukums audzis. Ikviens izprot sadarbības ar Valsts robežsardzi nozīmīgumu.
"Es braucu ar kvadriciklu un pretī nāk trīs jauni vīrieši tumsnēji, ne slāvu izcelsmes, un meitene ar viņiem. Meitene ar lakatu, ar mugursomu. Es braucu garām lēni un uz viņiem tā skatos, viņi kaut ko sāka runāt. Es ātrāk pa gāzes pedāli, ātri uz mājām, zvanīt robežsargiem. "Jā, jā, braucam, braucam!"," pastāstīja Indras pagasta Karklinovas ciema iedzīvotāja Kira.
Pastiprināta Valsts policijas un robežsardzes patrulēšana sniedz papildu drošības sajūtu – atzina arī kaimiņos dzīvojošais Mihails. Pagājušajā nedēļā trīs nelegālos imigrantus viņš sastapa pie savas fermas, kur tos arī ieslēdza līdz robežsargu atbraukšanai.
"Es viņiem iedevu paēst maizītes, pienu. Viņi paēda un teica paldies. Es pēc tam piezvanīju robežsargiem, viņi paņēma viņus," stāstīja Mihails.
Par situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas dzirdējuši visi uzrunātie Indras pagasta iedzīvotāji, piebilstot, ka tā šobrīd esot apspriestākā tēma vietējo iedzīvotāju vidū.
"Pat veikalā bija saruna, ka imigranti šeit staigā. Protams, ka staigā! Robežsargi bija atbraukuši, iedeva numurus, kur zvanīt un ziņot. Protams, tagad dzīvot ir bailīgi, kad kāds staigā, kad zini, ka tur uz robežas sit. Šeit Baltkrievijas televīzija. Baltkrievi jau nerāda, kā viņi izturas pret imigrantiem, bet rāda, kā latvieši un lietuvieši izturas," klāstīja Indras pagasta Kelovas ciema iedzīvotājs Jevģenijs Ivanovs.
Viņam, tāpat kā daudziem citiem pierobežas iedzīvotājiem, Baltkrievijā ir radi, un visvairāk skumdina, ka esošā situācija ir būtiski ierobežojusi savstarpējo kontaktu.
"Polockā nomira tante, tikai piezvanījām radiem. Protams, tas viss ir slikti. Agrāk kaut kā viss bija vienkāršāk," sacīja vīrietis.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā. Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežas novados, pašlaik netiek izsniegtas speciālās caurlaides, kas ļauj uzturēties pierobežas joslā. Netuvoties abu valstu robežas saskares vietai rekomendēts arī vietējiem pierobežas iedzīvotājiem.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
