Taujāta par lielākajām problēmām bērnu aizsardzības jomā, inspekcijas vadītāja atzina – aktualitāti aizvien nav zaudējusi vardarbības problēma gan no pieaugušo puses, gan no vienaudžiem. Turklāt papildus pievienojusies problēma ar bērnu drošību internetā, kas piedāvā gan jaunas iespējas, gan jaunus riskus.
Rieksta-Riekstiņa gan lēš, ka nevis vardarbības gadījumu skaits pieaug, bet gan vairāk par to tiek runāts. To parāda arī fakts, ka cilvēki sāk zvanīt uz uzticības tālruni un stāstīt par samērā sen piedzīvotiem vardarbības gadījumiem.
Kopumā varot runāt par uzlabojumiem bērnu tiesību jomā. Piemēram, dažādos pasākumos organizatori vairāk uzmanības pievērš bērnu drošībai. Arī iespējas ziņot par kādām problēmām kļuvušas plašākas. Tajā pašā laikā inspekcijas vadītāja norāda uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ieteikumiem, ka nepieciešams lielāks atbalsta personāla skaits skolās.
Savukārt Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda uz problēmām saistībā ar pirmsskolas izglītības pieejamību. Zīmīgi, ka no 1.jūnija valsts vairs nefinansēs privāto bērnudārzu un aukļu pakalpojuma nodrošināšanu.
Rīgas pašvaldība gan savā teritorijā pārņēmusi privāto bērnudārzu un aukļu pakalpojumu līdzfinansēšanu. Privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumiem līdzfinansējums būs 173 eiro, bet par aukļu pakalpojumu 116 eiro, informēja Rīgas domes izglītības kultūras departaments pārstāve Sarmīte Baltmane.
Grāvere norādīja, ka aktuāli bērnu tiesību jautājumi ir arī iekļaujošā izglītība jeb bērna tiesības mācīties atbilstoši savām spējām. Tāpat būtiska problēma ir lielais bērnu skaits bērnunamos, jo trūkst aizbildņu un audžuģimeņu, un tas ir darbs, kas veicams pašvaldībām.
“Varētu vēlēties valsts un galvenokārt pašvaldību rīcību, lai bērnu stāvokli uzlabotu. Pašvaldības varētu veicināt audžuģimeņu kustības savās teritorijā gan finansiālajā ziņā, gan sniedzot tādus atbalsta pasākumus kā speciālistu pieejamību,” norāda Grāvere.
Problēma ir arī garās rindas veselības aprūpē, kas gan ir valsts atbildība.