Dzenītis pastāstīja, ka jau kopš pirmā brauciena, kad uz Ukrainu tika aizgādātas astoņas mašīnas, visiem bijusi pārliecība, ka iesāktais jāturpina.
“Pēc tam, kad kolēģis Reinis Pozņaks ielika tviterī, ka šādu lietu darām un vai kāds ir gatavs ziedot naudu un mašīnas, tad tas viss, var teikt, ka “uzsprāga”. Un mums tiešām ir ļoti liels prieks, ka cilvēki palīdz,” stāstīja Mārtiņš.
Divas reizes nedēļā uz Ukrainu tiek vesti sagatavoti džipi. Kā norādīja Mārtiņš, cilvēku atsaucība ir tiešām pārsteidzoša. Ģimenes ir gatavas par velti atdot savu vienīgo ģimenes auto, arī neskaitāmi uzņēmumi ir atdevuši savus džipus, daudzi iesaistās un palīdz.
“Bail ir kādu aizmirst,” sacīja Mārtiņš, “bet “Kurbads” ir tie, kas nodrošina loģistiku, kas aizved mašīnas ar treileri. Katru pirmdienu mēs krāmējam mašīnas uz treilera, kādus septiņus gabalus, un vedam uz Ukrainu. Un viņi to dara pilnīgi par velti. Tad ir interneta rezerves daļu veikals “Trodo.lv”, kas dod mums visas rezerves daļas automašīnām par brīvu. Nu jau arī “Ape Motors” dod mums automašīnām rezerves daļas par brīvu.”
Mārtiņš parādīja transportlīdzekli, kas sagatavots braukšanai uz Ukrainu; tā bagāžniekā automašīnas īpašnieks pats iekrāvis degvielu.
“Mēs parasti piekrāmējam vismaz 100 litrus dīzeļdegvielas, citreiz tur ir kaut kādi ģeneratori līdzi, armijas drēbes. Te aiz stūra var redzēt, ka te arī ir cilvēku saziedotā dīzeļdegviela, un šo visu mēs kraujam līdzi un vedam uz Ukrainu,” skaidroja Mārtiņš.
Cilvēki var iesaistīties un palīdzēt Ukrainai dažnedažādos veidos – ziedojot riepas, degvielu, naudu vai arī savas automašīnas. Ne tikai ziedojot, bet arī pārdodot, piemēram, par zemāku cenu, nekā tām ir tirgus vērtība.
“Patiesībā ir tā, ka mēs pat varam nopirkt par tirgus cenu, jo mums ir saziedoti līdzekļi, bet, protams, ka priekšroka būs tiem, kuri pārdos par puscenu. Ir ļoti daudz tādu īpašnieku, kas saka, ka Ukrainai viņi gatavi pārdot par puscenu, un arī mums labāk ir nopirkt divas mašīnas nekā vienu mašīnu,” piebilda Mārtiņš.
Reinis Pozņaks uzsvēra, ka nav svarīgs mašīnas vizuālais izskats un tehniskā apskate, bet svarīgi, lai tā ir “tehniski darba kārtībā, lai var ar viņu braukt un pārvietoties”.
“Galvenais, kas mūs interesē, ir īsti 4x4 auto, tā saucamie “parketa džipi” gluži neder, kaut gan, ja kāds grib tādu noziedot, arī tāds tur noder. Vienkārši, ja runa ir par pirkšanu, tad absolūta prioritāte ir pikapi. Un arī busiņi ir ļoti vajadzīgi – gan pasažieru, gan arī kravas,” norādīja Reinis.
Atdodot savas automašīnas vai tās pārdodot, par formalitātēm un nogādāšanu līdz Ukrainai nav jāuztraucas – cilvēks nodod automašīnu biedrībai, kas tālāk kārto visas nepieciešamās juridiskās lietas. Mašīnai var nebūt izieta tehniskā apskate, bet dokumentiem ir jābūt kārtībā – mašīnai ir jābūt pārreģistrējamai un ar zināmiem īpašniekiem.
Daļu automašīnu līdz robežai ved ar autovedēju, daļu – brīvprātīgie. Bet, kā norādīja Mārtiņš, svarīgi ir, lai automašīnas būtu pienācīgā tehniskā stāvoklī, jo “mums nevajag ukraiņiem aizvest problēmas, mums vajag viņiem aizvest labas automašīnas”. Ziedotajām mašīnām ir pieļaujami mazi defektiņi, kurus novērš akcijas organizētāji, bet svarīgi, lai tās spētu “savā gaitā” aizbraukt līdz Ukrainai un tur nobraukt vēl pāris tūkstošus kilometru.
Visiem džipiem mehāniķi veic pārbaudi, lai tie būtu atbilstošā tehniskā stāvoklī. Mehāniķi strādājot no rīta līdz vakaram un, ja nepieciešams, arī brīvdienās.
“Nu jau sāk trūkt mehāniķu, tā ka, ja kāds grib piedalīties Ukrainas aizsardzībā, sagatavojot viņiem automobiļus, tad laipni lūgti! Mani var atrast tviterī vai “Facebook”. Sazinieties, un tad skatīsimies, ko varam darīt! Tas būtu algots darbs,” aicināja Reinis Pozņaks. Viņš par iniciatīvu pastāstījis arī Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija".
Atsaucība ir milzīga, un, kā sacīja Reinis, tas nav pārsteigums, bet drīzāk pozitīvs šoks: cilvēki ziedo ne tikai naudu, bet arī “ved un atdod ukraiņiem dažreiz pat savas vienīgās mašīnas”, un Ukraina to ļoti novērtē.
“Cerēsim, ka ukraiņiem izdosies tos “orkus”, kā viņi paši sauc, uzvarēt, un tad arī mums te visiem tā dzīve paliks mierīgāka!” sacīja Mārtiņš.
