Projekts, kuru finansē ASV Nacionālais alkohola atkarības un alkoholisma izpētes institūts (NIAAA), tika sākts, lai noskaidrotu, kādas sekas ir alkohola tirgus regulēšanai Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Pētījumu atbalsta Pasaules Veselības organizācija (PVO), un galu galā tas var dot lielu labumu visai Eiropai, raksta portāls “Emerging Europe”.
Eiropa – alkohola čempione
Eiropā ir augstākais alkohola patēriņa līmenis pasaulē – gandrīz 10 litru tīra spirta uz cilvēku gadā. Tāpat Eiropā ir augstākais ar alkohola lietošanu saistīto veselības problēmu līmenis un viszemākais to iedzīvotāju īpatsvars, kas alkoholu nelieto vispār.
Pēc 2016. gada datiem, 10% visu nāves gadījumu reģionā bija saistīti ar alkoholu. Tajā pašā gadā Baltijas valstīs tika konstatēti visaugstākie alkohola lietošanas rādītāji pasaulē. Vidējais tīrā spirta lietošanas līmenis uz vienu iedzīvotāju bija 15 litru Lietuvā, 12,9 litri Latvijā un 11,6 litri Igaunijā. Ja rēķina tikai tos, kuri lietojuši alkoholu pēdējo 12 mēnešu laikā, tad šie skaitļi ir vēl lielāki – 18,9 litri Lietuvā, 17,2 litri Latvijā un 15,9 litri Igaunijā.
NIAAA piešķīris apmēram divu miljonu dolāru grantu pētnieciskajam projektam, kuru atbalstīja PVO. Šajā projektā tiks vākti statistikas dati par alkohola lietošanu un iedzīvotāju veselības stāvokli, kā arī izsekotas tendences, kuras noteic pretalkohola pasākumi Baltijas valstīs pēdējos desmit gados.
Lietuvas eksperiments
Īpaša uzmanība pievērsta Lietuvas alkohola politikai no 2016. līdz 2019. gadam, kad tika ieviesti ekonomiski efektīvi šī tirgus regulēšanas pasākumi un notika būtiskas izmaiņas iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumos.
Lietuvas pieredze ir pētījumu centrā noteikta iemesla dēļ.
Valsts iestāžu rīcību alkohola lietošanas kontroles jomā var nosaukt par “dabisku eksperimentu” ar plašu pasākumu spektru, kas īstenots īsā laikā, norāda autori.
2008.-2009. gadā Lietuva ieviesa vairākus PVO ieteiktus ekonomiski efektīvus pasākumus alkohola lietošanas un tā izraisīto veselības problēmu samazināšanai. Tika paaugstināta alkoholisko dzērienu cena, samazināta to pieejamība (piemēram, tika ierobežots to pārdošanas laiks) un ierobežota alkohola reklāma.
Otrā kontroles pasākumu pārskatīšana notika 2014. gadā. Nākamajos gados jaunie pasākumi ietvēra aizliegumu pārdot alkoholu degvielas uzpildes stacijās un būtisku akcīzes nodokļa paaugstināšanu.
Pirmie rezultāti jau ir
“Pētījumi alkohola politikas jomā ātri attīstās. Lai gan mēs zinām, ka tādi pasākumi kā cenu un nodokļu paaugstināšana, kā arī mārketinga un pieejamības ierobežošana ir efektīvi, lai panāktu alkohola lietošanas samazināšanu, mums jāpadziļina savas zināšanas par to, kā tas darbosies kaimiņvalstīs un kādi rādītāji attiecībā uz veselību un ekonomiskajiem ieguvumiem var tikt sasniegti,” saka PVO Eiropas reģionālā biroja direktors Hanss Klige.
“Šī nesen sāktā projekta rezultāti palīdz politikas veidotājiem saprast, kā vislabāk īstenot alkohola pārdošanas ierobežošanas pasākumus, kā arī to, kāda ir šo pasākumu ietekme uz cilvēku veselību. Šai praktiskajai pieejai ir milzīga nozīme jaunajai Eiropas programmai “Kopīgā rīcība, lai uzlabotu veselību Eiropā” (United Action for Better Health in Europe), viņš piebilst.
Pētījumu veic Kanādas Narkoloģijas un psihiskās veselības centra un Lietuvas Medicīnas zinātņu universitātes Veselības pētījumu institūta eksperti sadarbībā ar Latvijas un Igaunijas pētniekiem un iestādēm. PVO un šīs organizācijas pārstāvniecības Baltijas valstīs arī dod savu ieguldījumu.
Projekta pirmie rezultāti jau ir publiskoti. Piemēram, dati liecina, ka nodokļa palielināšanai alkoholiskajiem dzērieniem Lietuvā 2017. gadā bijusi pozitīva ietekme uz mirstības samazināšanu valstī. Šīs politikas rezultātā nākamajā gadā ar alkoholu saistītu nāves gadījumu skaits samazinājies par 150, norāda “Emerging Europe” autori.
Darvas karote
Tiesa, jaunākās Viļņas Universitātes veiktās aptaujas rezultāti nav tik iepriecinoši: to īpatsvars, kuri dzer daudz (vairāk nekā 20 alkohola standartdevu nedēļā) un bieži (katru dienu vai divas līdz četras reizes nedēļā), stabili saglabājas 5% līmenī.
Turklāt daudz dzerošo īpatsvars starp jauniešiem līdz 30 gadu vecumam pēdējos četros gados pieaudzis no 10% līdz 21%.
Pēc 80% respondentu domām, valdības veiktie pasākumi nekādi nav ietekmējuši viņu alkohola lietošanas paradumus, ziņo Lietuvas sabiedriskās televīzijas un radio kompānijas LRT portāls.
