Par viņas iespējamo kandidatūru pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem pastāstīja partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Levits Rīgas pilī pirmdien vienu pēc otras uzņēma valdošās koalīcijas frakcijas, lai ieskicētu turpmāk darāmo, un apspriestas arī izmaiņas CVK. Atbilstoši likumam Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc sanākšanas izveido Centrālo vēlēšanu komisiju kā pastāvīgi darbojošos valsts institūciju. Vienu tās locekli izvirza Augstākā tiesa, bet pārējos - Saeimas frakcijas. Šis process noslēgsies nākamnedēļ. Un pēc viņu ievēlēšanas no CVK locekļiem vēlāk izraudzīs arī komisijas vadītāju.
JV iecerējusi trešdien, 11. janvārī, plkst.15 uzklausīt Saulīti kā iespējamo kandidāti uz CVK priekšsēdētājas amatu. Viņai jau tuvākajās dienās gaidāmas tikšanās ar vairākām Saeimas frakcijām. To pārstāvji Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības un Edgars Tavars no "Apvienotā saraksta" pieļauj, ka varētu nevirzīt citus kandidātus uz komisijas vadītāja amatu.
“Nacionālā apvienība no savas puses, visticamāk, nepiedāvās kandidātu uz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Esam gatavi apsvērt citu kolēģu piedāvātās kandidatūras,” sacīja Dzintars.
“Tas ir visu frakciju pārstāvju kopīgs jautājums. Jo plašāks atbalsts [nākamajam CVK vadītājam], jo labāk,” pauda Edgars Tavars.
Savukārt Levita ieskatā, Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs vēlēšanu organizētāju varētu iekļaut Iekšlietu vai Tieslietu ministrijas vai Saeimas struktūrā. Tas ļautu labāk organizēt arī iestādes finansiālo nodrošinājumu, par ko daudzkārt izteikusies komisijas līdzšinējā vadība.
“Nevar būt tā, ka ir atsevišķa institūcija, kas darbojas, teiksim, tādā bezgaisa telpā, un nav īsti kontroles, nav īsti atbildības. Tas ar labu pārvaldību nav īsti savienojams,” pauda prezidents.
Latkovskis uzsvēra, ka tās ir tikai dažas no iespējām, par kurām būs jālemj nākamajam CVK vadītājam.
"Runa ir par modernāku, uz informāciju tehnoloģiju izmantošanu balstītu CVK. Aktuāls ir jautājums arī par resursu izmantošanu, jo šajā ciklā gaidāmas trīs vēlēšanas – Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību. Ja runājam par cilvēku piesaisti un informāciju tehnoloģiju resursu izmantošanu, iespējams, strādājot Saeimas sastāvā, tas būtu daudz racionālāk izmantojams," teica 14. Saeimas deputāts.
Šobrīd iestādes vārdu aizēnojis arī sāktais kriminālprocess saistībā ar kādu iepirkumu 2021. gadā. Arī tas rosinājis sarunas par nepieciešamām pārmaiņām Centrālajā vēlēšanu komisijā, un arī Saeimas frakcijās jautājums par pārmaiņām komisijā ir sadzirdēts.
Viņa ieskatā, situācija nav vienkārša, tāpēc ir svarīgi, lai cilvēks, kurš ir gatavs uzņemties CVK darbību, ir ar stingru pārliecību par to, kas ir darāms un kādā veidā ir uzlabojams vēlēšanu process un norise.
Saeimas priekšsēdētāja biedre, 14. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) akcentēja, ka saruna ar prezidentu bija vērtīga un tās laikā pārrunāti šim Saeimas sasaukumam būtiski jautājumi, arī tie, pie kuriem plāno strādāt JV.
"Īpaša uzmanība tika pievērsta arī konstitucionālajiem jautājumiem, gan arī izglītības un zinātnes tēmai. Mēs runājām arī par valsts padomi un CVK stiprināšanu. Mēs pārrunājām plašu jautājumu loku, kas ir svarīgi mūsu frakcijai un kur mūsu domas ar Valsts prezidentu sakrīt," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Levits sarunā ar koalīcijas frakcijām jautājumu par iespējamu atkārtotu kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu neesot skāris. Par to viņš lemšot pavasarī pēc Lieldienām.
KONTEKSTS:
KNAB sācis kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu saistībā ar CVK organizētu iepirkumu 2021. gadā. Lietā iesaistītas desmit. personas, tostarp CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa un piecas amatpersonas. KNAB lūdza Saeimai CVK priekšsēdētāju atstādināt no amata pienākumu pildīšanas.
KNAB arī bija aizturējis CVK priekšsēdētāju, bet drīz pēc tam atbrīvoja, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Komentējot KNAB sākto kriminālprocesu, Bērziņa norādīja, ka CVK strādājusi pēc labākās sirdsapziņas.
Tāpat KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā veicis procesuālās darbības informācijas tehnoloģiju uzņēmumā "SOAAR", kas pēdējos gados uzvarējis apjomīgos CVK un citu valsts iestāžu iepirkumos. Šajā kriminālprocesā figurē uzņēmums un tā valdes loceklis.
