Reģioni Krustpunktā

Nepabeigti būvobjekti tiks aplikti ar paaugstinātu NĪN

Reģioni Krustpunktā

Auto vadīšanas apmācības iespējas cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem vispārizglītojošā skolā

Kā ir neredzīgam bērnam mācīties parastā skolā? Stāsts par puisēnu Marku Karlu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvija ir pievienojusies ANO Konvencijai par bērnu tiesībām, kā arī Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai jāievēro to prasības: piemēram, jānodrošina bērna vajadzībām atbilstoša apmācība, jāizslēdz jebkura veida diskriminācija, tostarp veselības traucējumu dēļ. 

Savukārt UNESCO Salamankas deklarācijā par iekļaujošo izglītību sacīts: "Vispārizglītojošās skolas, kas orientētas uz iekļaujošu izglītību, ir visefektīvākais veids, kā cīnīties pret diskriminējošu attieksmi, kā veidot pretimnākošu un iekļaujošu sabiedrību un panākt izglītību visiem, turklāt tās nodrošina efektīvu izglītību bērnu vairākumam, kā arī uzlabo visas izglītības sistēmas efektivitāti un rentabilitāti."

Bet kas notiek realitātē, kad ģimene, kurā aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem, par mācību vietu savai atvasei izvēlas vispārizglītojošu skolu, nevis speciālo, kur vide pielāgota konkrētiem traucējumiem?

Atbilde no visiem uzrunātajiem speciālistiem un vecākiem – viegli nav. Piemēram, Kuldīgas novadā skolēns ratiņkrēslā iekļūt varēs daudzās skolās, bet nokļūt no stāva uz stāvu un uz konkrēto klasi – vienā.

Šobrīd gan novadā nav neviena skolas vecuma bērna, kurš pārvietotos ratiņkrēslā un apmeklētu mācības vispārizglītojošā skolā.

"Ja mēs runājam pavisam konkrēti, tad lifts mums ir vienā skolā. Tas mums toreiz bija viens konkrēts puika Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā. Attiecīgi bija tāda iespēja – pie rekonstrukcijas tika izbūvēts arī lifts. Citur novadā šādas iekārtas skolās nav. Ja būtu tāda akūta vajadzība uzreiz, ja bērns būtu ratiņkrēslā, tad piedāvātu vides dēļ Plūdoņa vidusskolu. Tur tas jau ir gatavs, tad mēs noteikti skatītos par programmām un vēl sīkāk detaļās, bet citās skolās mums šobrīd liftu nav," atzina Kuldīgas novada Izglītības nodaļas vadītāja Santa Dubure.

Neredzīgā Marka Karla stāsts  

Toties šobrīd pieredzē var dalīties Kuldīgas 2. vidusskola, kurā otro gadu mācās neredzīgs puisēns Marks Karls. Viņš šobrīd ir 1. klasē. Skolā īsteno iekļaujošo izglītību, tomēr darbs ar šādu bērnu bija jaunums visiem. Skolas direktore Guntra Buivida neslēpa, ka sākumā visi bija ļoti uztraukušies, vai to spēs un vai savas nezināšanas dēļ nenodarīs pāri bērna attīstībai un spējām apgūt mācību vielu.

"Mums vajadzēja noteikti speciālo pedagogu tieši šim bērnam. Viņam ir cilvēks, kas visu gatavo. Viņa brauc uz Strazdumuižu, viņa ar viņu strādā vēl, viņš ir klasē, bet vēl papildus ar viņu strādā šis cilvēks, kurš māca viņam visu to, ko vajag mācēt neredzīgam bērnam – iet ar spieķīti, rakstīt ar viņu [īpašo] rakstāmmašīnu, tur vēl ir daudz tādu lietu, ko nedara skolotājs klasē. Klasē viņš strādā ar visiem kopā. Tad vēl iedeva naudiņu speciālajam pedagogam, vēl viņam ir asistents. Asistents ir cilvēks, kas ir tā kā viņa acis un vēl papildus turpina darīt to, ko dara speciālais pedagogs un skolotāji mācīšanās procesā. Var teikt – es redzu, ir rezultāti," stāstīja Kuldīgas 2. vidusskolas direktore Guntra Buivida.

Viņa uzsvēra, ka galvenais ir atzīt, kur pedagogiem trūkst zināšanu un prasmju, un tad tās apgūt. 

"Tā bija milzīga atbildība. Viens ir bērni, kam ir mācīšanās traucējumi; mēs strādājam ar to, un tas arī bija visiem jāiemācās pedagogiem. Bet ko nozīmē pilnīgi neredzīgs bērns – viņam te jāiemāca dzīvot, jāiemācās arī tas, kas jāiemācās. Tad mūsējie brauca uz Strazdumuižu. Strazdumuiža – tur cepuri nost, viņi ļoti atsaucīgi, mums arī daudz palīdz, viņi arī mūs aizsauca mācīties, aizbrauca gan tā klases audzinātāja, gan speciālais pedagogs, kas arī mums palīdzēja saprast, ko vajag nopirkt, lai varētu sākt apmācību – lasīt, rakstīt, rēķināt. Tāds bija sākums. Tas mazais bērniņš – katra mamma jau saprot, cik tas ir briesmīgi, ka bērns ir jāizrauj no ģimenes un kaut kur jāieliek [prom no mājām]. Ģimene ir tāda, kas arī paši ļoti daudz dara un strādā ar to bērnu, un tad jau kopā sanāk," atzina Buivida.

Marka Karla mamma Sintija Tukiša atzina, ka vecākiem jāapbruņojas ar pacietību un mērķtiecību, lai bērns varētu iet vispārizglītojošā skolā. Viņas gadījumā – speciālā skola bērniem ar redzes invaliditāti būtu Rīgas Strazdumuižas vidusskola–attīstības centrs. Tā šobrīd ir vienīgā mācību iestāde valstī, kur bērniem un jauniešiem ar nopietniem redzes traucējumiem tiek nodrošināts redzes īpatnībām pielāgots mācību process. Tomēr tik mazu bērnu palaist uz Rīgu internātā mamma nebija gatava.

"Palikām Kuldīgā, jo šeit mums ir iekoptas mājas, pieteicās arī mazākais brālis. Mēs vēlējāmies saglābt ģimeni un palikt šeit Kuldīgā. Pārvākties uz Rīgu mēs nevēlējāmies, jo tas ir diezgan liels attālums no dzimtajām mājām. Pastāv arī iespēja par iekļaujošo programmu bērniem ar īpašām vajadzībām. Tad nekas cits neatliktu kā internāts, ja es vēlētos dzīvot mūsu dzimtajās mājās Kuldīgā. Protams, mana sirdsapziņa neatļauj visu nedēļu bērnu atstāt prom no mājām, jo es uzskatu, ka viņam ir jādzīvo veselīgā vidē, kur viņam ir gan tēvs, gan mamma, lai viņš katru dienu atgriežas mājās. Viņam ļoti patīk rotaļāties, viņam ir savas mantas. Un tā vide ir daudzpusīga, mainīga, arī mēs ārpus skolas apmeklējam dziedāšanu, vasarā mēs ejam uz reitterapiju, mums ir fizioterapija arī. Katrā ziņā arī ārpus skolas diezgan aktīvs dzīvesveids, lai paliktu šeit," teica zēna mamma.

Marka Karla mamma pati gājusi uz pašvaldību lūgt finansiālu atbalstu, lai bērns varētu mācīties Kuldīgā. Tas ir finansējums speciālajam pedagogam, kurš strādā tieši ar šo bērnu, asistentam,  speciālam tehniskajam aprīkojumam un mācību materiāliem.

Kopā 14 000 eiro rasti Kuldīgas novada pašvaldības budžetā neparedzētiem gadījumiem. Marka Karla mamma atzina, ka šobrīd ir apmierināta ar skolā dēlam nodrošināto izglītību.

"Mums vispār viss iesākās tā: Marks piedzima, tad mēs uzzinājām, ka viņš ir neredzīgs. Dzīvojām Kuldīgā, domājām – sagaidīsim bērnudārza laiku un tad skatīsimies, kā visi ceļi pavērsīsies. Tad man izveidojās kontakts ar Strazdumuižas direktori un mūs uzaicināja vairākas reizes uz kādu nometnīti, līdz ar to mēs pierakstījāmies bērnudārzā, kas ir piesaistīts Strazdumuižai – speciāli bērniem ar redzes traucējumiem. Tā mēs trīs gadus no 2016. gada braukājām uz Rīgu, es īrēju dzīvokli un katru dienu Marku nogādāju uz bērnudārzu, nedēļas nogalēs atkal braucām mājās. Tad mums pieteicās jaunākais dēliņš, līdz ar to visi ceļi veda atpakaļ uz Kuldīgu. Tad mēs nobāzējāmies vienā bērnudārzā, bet sapratām, ka pienākusi pirmā klase, viņš nav gatavs. Tad mēs vērsāmies Kuldīgas 2. vidusskolā ar lūgumu atkārtot to gadu sagatavošanas klasē. Un Marks forši tur iedzīvojās, viņam bija asistente, daudz ko jaunu iemācījās, audzinātāja bija ļoti forša, arī sagatavošanas klasē mums bija speciālais pedagogs, kas trīs reizes nedēļā ar viņu individuāli strādāja. Protams, viņai bija pirmo reizi saskarsme ar neredzīgu bērniņu, bet viņa ļoti labi visu apguva, mācēja iemācīt. Daudz pati meklēja informāciju. Pirmais pamats jau tika ielikts, un tad šogad, uzsākot 1. klasi, gan klases audzinātāja, gan audzinātāja, kas darbojas atsevišķi tieši ar Marku, brauca uz Strazdumuižu, uz divu dienu semināriem. Protams, paralēli visu laiku, ne tikai uz tiem semināriem, ir sadarbība ar Strazdumuižu ar mācību materiāliem, ar to, kādas iekārtas iegādāties, kādi mācību materiāli ir vēl jāpapildina. Visu laiku ir saskarsme skolotājai ar Strazdumuižu. Un es uzskatu, ka viņš ir ļoti labās rokās, par viņu parūpējas, viņš mācās. Es regulāri sazinos ar skolotāja palīgu, viņi individuāli darbojas, viņš darbojas līdzi, viss mācību process norit veiksmīgi pagaidām," teica Sintija Tukiša.

Biedrībā "Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem" atzina – joprojām galvenā problēma veiksmīgai iekļaujošai izglītībai ir vispārizglītojošo skolu vēlēšanās savā skolā redzēt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī pedagogu izglītotība, jo katrs gadījums ir individuāls arī funkcionāliem traucējumiem. 

Biedrība: Jābūt individuālai pieeja šādiem bērniem

"Mūsu pamatskolās, vispārizglītojošās skolās pietrūkst individuālās pieejas. Pedagogu viedoklis nav vienots. Tāpat kā mēs uzskatām, ka direktori var interpretēt pašu izglītības likumu tā, kā viņš personīgi izprot. Bet es domāju, ka arī pedagogiem, kuriem stundā ir šāds bērns un jaunietis, ir jāpieiet individuāli. Nevar pateikt, ja viņš ir šeit skolā un ja viņam ir vispārizglītojošā programma, tad viņam ir jāvar viss tas pats, kas pārējiem. Valsts ir sakārtojusi likumdošanu, kas ir tās pienākums, bet tas ir cilvēciskais faktors [saprast], ka cilvēks ar invaliditāti arī ir cilvēks," teica biedrības "Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem" valdes priekšsēdētāja Ilze Kenne.

Kenne padalījās arī ar savu personīgo pieredzi: "Es esmu drusku gados, ne tik ļoti jauna. Mūsu meita, kam ir problēmas, ir mūsu trešais bērns. Pašai man ir pedagoģiskā izglītība, šobrīd vēl mācos Jūrmalas Paula Stradiņa koledžā sociālo rehabilitāciju, tas man biedrības darbā ir vajadzīgs. Mana Anna mācījās 85. vidusskolā, vispārizglītojošā skolā, kur es pati arī strādāju. Kolēģi man daži bija tādi, kas saprata, ka viņa nevar tik ātri visu izdarīt, viņai atļāva pabeigt darbus brīvstundā, daži kolēģi uzskatīja, ka varētu to darbu noņemt un teikt – lūdzu, Anna, atnāc uz konsultāciju un pabeidz savu darbu, bet tie bija daži. Lielākā daļa skolotāju uzskatīja, ja jau reiz viņa ir šeit, tad viņai vajag varēt visu to pašu, ko pārējiem, kāds bija tas darbs, tāds bija tas darbs. Viņa veiksmīgi pabeidza pamatskolu, pēc tam arī interjera dizaina tehnikumu, šobrīd viņai ir mākslas pedagoga universitātes diploms."

Šobrīd iekļaujošo izglītību īsteno 67% pašvaldības skolu. Aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, arī sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad izcels vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti